Grandiozie debesu vērotāji – piecas skaistas observatorijas

Savulaik lielākie šāda tipa teleskopi pasaulē, Keka observatorijas "dvīņi" atrodas netālu no Maunakea vulkāna virsotnes Havaju salās, ASV. Šāds teleskopu dizains tika izsapņots jau 80. gadu beigās, bet finansējums 70 miljonu dolāru apmērā "Keck I" teleskopa būvniecībai iegūts 1985. gadā – to piešķīra Hovards Keks, sava tēva Viljama Mairona Keka vārdā nosauktā fonda pārstāvis.

Šie "dvīņi" zīmīgi ar to, ka vieni no pirmajiem, kuros izmantota aktīvā adaptīvā optika – proti, teleskopa primārais reflektors nesastāv vis no viena liela spoguļa, bet daudziem atsevišķiem segmentiem, kas turklāt katrs var kustēties neatkarīgi no pārējiem, bet kopā darboties kā vienums, lai iegūtu maksimāli asu attēlu. Šis koncepts tika izdomāts jau piecdesmitajos gados, bet praktiski nebija īstenojams vēl vairākas desmitgades. Ar šo principu iespējams radīt gan gigantisku spoguli (viengabala spoguļi šādā izmērā ar laiku deformētos paši zem sava svara), gan arī zināmā mērā kompensēt atmosfēras radītos traucējumus. Primārais reflektors sastāv no 36 šešstūriem, katrs ir 1,8 metrus plats un 7,5 centimetrus biezs un sver pustonnu. Tātad viss primārais spogulis vien sver iespaidīgas 18 tonnas, un tas ir tikai spogulis, neskaitot visas pārējās detaļas.

Lasijas observatorija atrodas vienā no sausākajām vietām uz planētas – Atakamas tuksnesī Čīlē. Tas ir vesels teleskopu ansamblis – tīrs no tiem apsaimnieko Eiropas Dienvidu observatorija (ESO), kas ir 16 Eiropas valstu sadarbības organizācija. Vēl vairāki Lasijas kompleksā esošie teleskopi ir atsevišķu valstu pārziņā, bet virkne no tiem jau darbību beigusi.

Ievērojamākie ir ESO 3,6 metru teleskops, uzbūvēts jau 70. gados, ESO NTT ("New Technology Telescope"), kas sāka darboties 1989. gadā un arī ir viens no pirmajiem, kurā izmantota aktīvā optika, kā arī MPG/ESO 2,2 metru teleskops.

Ja iepriekšējās divas observatorijas atradās vairākus kilometrus virs jūras līmeņa, tad šī ir ne tikai teju trīs kilometru augstumā, bet arī stindzinošā salā! Dienvidpola teleskops, kā jau liecina tā nosaukums, atrodas Antarktīdā. Precīzāk, tā ir daļa no Amundsenskota-Sautpola polārpētniecības stacijas. Tā ir vistālāk uz dienvidiem esošā cilvēku pastāvīgi apdzīvotā vieta uz Zemes, jo zinātnieki tur rosās visu gadu.

Gan pati stacija, gan teleskops lieliski izskatās sniegotajos plašumos un, šķiet, kalpo kā apliecinājums – visur, kur vien iespējams, cilvēks uz šīs zemes kāju ir spēris. Tagad skats jāvērš vien augšup, Visuma plašumos.

No stindzinoša sala prom uz siltākām vietām – šis teleskopu komplekss atrodas Pireneju kalnu grēdā Francijas pusē. Tiesa, jaka tāpat noderēs – šādā augstumā un platuma grādos vasarā var cerēt uz +10 vai +15 grādiem, bet lielākoties tāpat ir visai vēss. Kaut liela daļa no tur esošajiem teleskopiem īsti nevar sacensties ar modernajiem gigantiem, toties skats ir elpu aizraujošs – šī observatorija ir iecienīts tūrisma galamērķis. Aplūko attēlu, un vairs nebūs jautājumu – kāpēc.

Observatorija lēnām "apauga" ar citiem teleskopiem, tostarp 60. gados ar NASA finansējumu tur tika uzstādīts teleskops, ar kuru iegūti detalizēti Mēness virsmas attēli. Tie izmantoti, lai NASA labāk varētu sagatavoties "Apollo" misijām un cilvēku izsēdināšanai uz Mēness. 1980. gadā uzbūvēts divu metru diametra teleskops, kas ir lielākais šajā observatorijā.

Noslēdzam atkal ar Havaju salām – zinātnisko atklājumu jomā viena no aizvien izteikti ražīgām observatorijām ir Dvīņu observatorija. Kā jau var noprast pēc nosaukuma, tas ir divu teleskopu komplekss. Ziemeļu teleskops atrodas Maunakea vulkāna kompleksā – turpat kur Keka teleskopi. Taču dienvidu teleskops atrodas Čīlē. Abas šīs vietas piedāvā arī izcilas ainavas. Maunakea apkaime jau redzama pirmajās bildēs, tāpēc noslēgumā – Dvīņu observatorijas Dienvidu teleskops Čīlē!