Aprīļa otrajā pusē beidzās ierastais meteoru plūsmu "sausuma periods", kas ilgst no janvāra līdz aprīļa vidum un kura laikā debesīs nav vērojama neviena būtiska meteoru plūsma. Diemžēl dienās, kad bija Lirīdu plūsmas maksimums, debesis Latvijā pārsvarā bija apmākušās, tāpēc šogad Līrīdu plūsmas "krītošo zvaigžņu" vērošana bija apgrūtināta. Nu optimistiem ir iespēja vēlreiz mēģināt pamanīt kādu meteoru – jau tuvākajās dienās gaidāms Ēta Akvarīdu maksimums. Šo plūsmu izraisa atlūzas no, šķiet, visslavenākās komētas – Haleja komētas. Diemžēl šī plūsma viskrāšņākā ir dienvidu puslodes debesīs, bet jo tālāk uz ziemeļiem no ekvatora, jo mazākas izredzes kādu meteoru ieraudzīt.
Pērn astronomijas interesentus priecēja komēta NEOWISE, kas vairākas dienas bija labi saskatāma arī ar neapbruņotu aci, taču tā pie mums atgriezīsies vien pēc nepilniem 7000 gadiem. Savukārt Haleja komēta ir vienīgā periodiskā komēta, kuru cilvēks savas dzīves laikā var redzēt divreiz – tā Saulei pietuvojas un bez palīglīdzekļiem no Zemes ir saskatāma ik pēc 75-76 gadiem. Pēdējo reizi tas notika 1986. gadā, bet nākamreiz Haleja komēta Saulei pietuvosies 2061. gada jūlija beigās.
Haleja komētas ceļā atstātās paliekas arī ir tās, ko mēs uz Zemes varam vērot kā Ēta Akvarīdu meteoru plūsmu. Zīmīgi, ka Haleja komēta Zemes orbītu šķērso divreiz, tāpēc šīs komētas palieku izraisītās meteoru plūsmas varam vērot divreiz gadā – maijā tās ir Ēta Akvarīdas, bet oktobrī redzama Orionīdu plūsma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
