Zinātnieki Saules zondi gar Veneru nevirzīja tāpat vien vai arī ar speciālu nolūku ievākt datus par Veneru. 2018. gadā palaistā zonde pērn 11. jūlijā veica trešo lidojumu garām Venerai, bet tas tiek darīts, lai ar Veneras gravitācijas palīdzību samazinātu zondes ātrumu un attiecīgi ļautu zondei nokļūt zemākā orbītā ap Sauli, proti, tuvāk Saulei. "Taču mēs nelaistu garām izdevību procesā vienlaikus ievākt arī zinātniski noderīgus datus un gūti unikālu ieskatu par tik mistisku planētu kā Venera," NASA citē "Parker Solar Probe" misijas zinātnieku, astrofiziķi un saules pētnieku Nūru Rauafi.
Veneru nereti dēvē par Zemes "velnišķīgo" māsu – tā ir izmērā līdzīga cietzemes planēta, kas radusies līdzīgā procesā Zemei. Taču abu planētu attīstības ceļš pēc tam bija krasi atšķirīgs. Venera ap savu asi riņķo ļoti lēnām – reizi 243 Zemes dienās (ap Sauli tā apriņķo reizi 225 dienās, tādējādi gads uz Veneras faktiski ir īsāks par vienu Veneras dienu). Šī ļoti lēnā rotācija ap savu asi ir viens no iemesliem, kāpēc Venerai gandrīz nav sava magnētiskā lauka. Planētas atmosfēra ir tik blīva, ka spiediens uz Veneras virsmas pielīdzināms spiedienam uz Zemes gandrīz 900 metru dziļumā zem ūdens. Atmosfēra galvenokārt sastāv no oglekļa dioksīda, bet tajā tostarp ir arī sērskābes mākoņi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
