Gan astronomijā, gan dažādu par tālām zvaigznēm, miglājiem un planētām tuvāku objektu un parādību pētniecībā bieži noder arī dati un liecības, kas ievāktas pirms vairākām desmitgadēm. Reizēm vecos datos dārgumus uziet palīdz jaunas analīzes metodes, reizēm kāda parādība vienkārši tik ilgi palikusi nepamanīta. Nu pirms 19 gadiem Kanādā iemūžināts video ļāvis zinātniekiem raksturot iepriekš vēl sīki neizpētītu polārblāzmas parādību – izkliedēto blāzmu "dzēsējus", raksta portāls "Science Alert".

Parasti, kad runājam par polārblāzmām, prātā nāk krāšņās un izteiktās joslas, kas gluži kā čūskas ar zvīļojošu ādu vijas un danco debesīs Zemes ziemeļu un dienvidu polos. Taču eksistē arī blāzmas, kuru laikā spīdēšana ir vienmērīgāk izkliedēta plašākā debesu apgabalā, un tās tieši tā arī dēvē – par izkliedētajām polārblāzmām. Katrai no polārblāzmu lielajām kategorijām ir vēl vairākas apakškategorijas, un "Campus" jau pērn vēstīja par to, kā amatieru ievākti dati par blāzmām Zviedrijā un Somijā palīdzēja profesionāliem zinātniekiem klasificēt jaunu polārblāzmas tipu.

Lūk, šoreiz, pārskatot 2002. gadā Kanādā, Čērčilā, uzņemtu videoierakstu, klasificēts jauns izkliedēto polārblāzmu paveids. Video redzams, kā šis fenomens izskatās – kāds izkliedētās polārblāzmas apgabals spēji kļūst spožāks, bet pēc tam atkal strauji zaudē spožumu, turklāt uz laiku šajā vietā šķietami "izdzēšot" arī fona polārblāzmu. Paiet vairāki desmiti sekunžu, pirms šis reģions atgūst iepriekšējo vienmērīgo spožumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!