Ja Marsa gadījumā pārsvarā runājam par to, vai tur kādreiz – pirms miljoniem un miljoniem gadu – varēja būt apstākļi, kas pieļāva mikroskopiskas dzīvības attīstīšanos, tad Jupitera pavadoņa Eiropas gadījumā runājam tagadnes formā. Bet sākumā neliels kopsavilkums par pašu pavadoni.
Eiropa ir viens no četriem tā dēvētajiem Galileja mēnešiem – lielākajiem Jupitera pavadoņiem, ko 17. gadsimta sākumā novēroja un dokumentēja Galileo Galilejs. Tie arī vispār bija pirmie citas planētas pavadoņi (ja neskaita Zemi un Mēnesi), kuri atklāti. Tie ir Jo, Eiropa, Ganimēds un Kalisto. Mūsdienās jau zinām, ka Jupiteram ir teju 80 pavadoņi – daži desmiti no tiem vēl nav tikuši pie nosaukuma.
Eiropa ir mazākā no šiem četriem pavadoņiem – šī mēneša diametrs ir 3121,6 kilometri, proti, vien nedaudz mazāk nekā mūsu Mēnesim (3474,2 kilometri). Turklāt, līdzīgi kā mūsu Mēness, arī Eiropa pret Jupiteru vienmēr "rāda" tikai vienu pusi, jo Eiropas rotācijas periods ap savu asi ir tikpat ilgs, cik ilgu laiku prasa viens pilns riņķis orbītā ap Jupiteru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
