Trešdien NASA paziņoja, ka tuvāko gadu laikā ar zondēm plāno atgriezties uz Veneras, kas pelnīti tiek dēvēta par Saules sistēmas elli – apstākļi uz šīs planētas ir nelabvēlīgi ne tikai mums zināmajām dzīvības formām, bet arī tehnoloģijām. Lielākā daļa reiz sūtīto izpētes aparātu planētas nemīlīgajā atmosfērā izturējuši vien minūtes, bet labākajā gadījumā – nepilnas divas stundas.
NASA pēdējo reizi zondes, kas devusies pētīt planētas atmosfēru no iekšienes, uz Veneru nosūtīja 1978. gadā – tās bija "Pioneer Venus 1" un "Pioneer Venus 2". Kopš tā laika amerikāņi uz Veneru sūtījuši vai nu tikai garām lidojošus kosmiskos aparātus vai mākslīgos pavadoņus.
Cītīgāk Veneru savulaik pētījusi Padomju Savienība. Padomju "Venera 13" bija pirmā zonde, kura uz Zemi nosūtīja datus, kas ļāva ieraudzīt Veneras virsmu krāsainā attēlā. Pavadoņi no planētas orbītas ar kamerām, kas darbojas redzamās gaismas diapazonā, nav iespējams uzbildēt Veneras virsmu, kā to var izdarīt, piemēram, Marsa zondes – planētu ieskauj necaurskatāma ogļskābās gāzes atmosfēra. "Venera 13" arī izrādījās izturīgākā no "Venera" misiju sērijas zondēm un spēja datus raidīt pat divas stundas, līdz padevās milzīgajam atmosfēras spiedienam un karstumam. Jāatgādina, ka uz Veneras virsmas valda aptuveni 450 grādu pēc Celsija liels karstums. Tādi metāli kā svins, cinks un alva šādā temperatūrā kūst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
