Trešdien NASA paziņoja, ka tuvāko gadu laikā ar zondēm plāno atgriezties uz Veneras, kas pelnīti tiek dēvēta par Saules sistēmas elli – apstākļi uz šīs planētas ir nelabvēlīgi ne tikai mums zināmajām dzīvības formām, bet arī tehnoloģijām. Lielākā daļa reiz sūtīto izpētes aparātu planētas nemīlīgajā atmosfērā izturējuši vien minūtes, bet labākajā gadījumā – nepilnas divas stundas.
NASA pēdējo reizi zondes, kas devusies pētīt planētas atmosfēru no iekšienes, uz Veneru nosūtīja 1978. gadā – tās bija "Pioneer Venus 1" un "Pioneer Venus 2". Kopš tā laika amerikāņi uz Veneru sūtījuši vai nu tikai garām lidojošus kosmiskos aparātus vai mākslīgos pavadoņus.
Cītīgāk Veneru savulaik pētījusi Padomju Savienība. Padomju "Venera 13" bija pirmā zonde, kura uz Zemi nosūtīja datus, kas ļāva ieraudzīt Veneras virsmu krāsainā attēlā. Pavadoņi no planētas orbītas ar kamerām, kas darbojas redzamās gaismas diapazonā, nav iespējams uzbildēt Veneras virsmu, kā to var izdarīt, piemēram, Marsa zondes – planētu ieskauj necaurskatāma ogļskābās gāzes atmosfēra. "Venera 13" arī izrādījās izturīgākā no "Venera" misiju sērijas zondēm un spēja datus raidīt pat divas stundas, līdz padevās milzīgajam atmosfēras spiedienam un karstumam. Jāatgādina, ka uz Veneras virsmas valda aptuveni 450 grādu pēc Celsija liels karstums. Tādi metāli kā svins, cinks un alva šādā temperatūrā kūst.
Nu NASA apņēmusies līdz 2030. gadam Veneras orbītā nogādāt vienu jaunu pavadoni, bet vienu zondi sūtīt iekšā caur "elles vārtiem" – nemīlīgās planētas atmosfērā. No visiem izvērtēšanai iesniegtajiem pieteikumiem NASA pakāpeniski atlasīja tos ar vislielāko zinātnisko potenciālu, kā arī ar visreālistiskākajiem plāniem īstenošanai. Februārī kandidātu loks tika sašaurināts līdz četriem pieteikumiem, bet nu NASA nākusi klajā ar fināla verdiktu – atbalsts tālākai attīstībai tiks nodrošināts "DAVINCI+" un "VERITAS" misijām. Katra koncepta attīstībai tiks piešķirti aptuveni 500 miljoni ASV dolāru, bet plānotais misiju īstenošanas laiks – no 2028. līdz 2030. gadam.
"DAVINCI+" jeb "Deep Atmosphere Venus Investigation of Nolble gases, Chemistry and Imaging", kā jau liecina nosaukums, vāks niansētus datus par Veneras atmosfēras sastāvu – mums jau ir labi zināms, ka tā pārsvarā sastāv no oglekļa dioksīda, bet "DAVINCI+" fiksēs arī cēlgāzu un citu ķīmisko elementu klātbūtni.
Plānots arī, ka "DAVINCI+" zonde, ceļojot arvien dziļāk un dziļāk Veneras mākoņos, fotografēs planētas virsmu no dažāda augstuma ar mērķi iegūt pirmos augstas izšķirtspējas attēlus ar ģeoloģiskajiem veidojumiem – "teserām". Par šādu veidojumu eksistenci savulaik uzzināt palīdzēja zonde "Magellan", kas Veneras virsmu kartēja, cauristot biezo atmosfēru ar radaru. Taču augstas izšķirtspējas attēlu aizvien nav.
Savukārt "VERITAS" jeb "Venus Emissivity, Radio Science, INSAR, Topography and Spectroscopy" būs mākslīgais pavadonis, kas ar modernām radaru tehnoloģijām atkal ļaus redzēt cauri planētas blīvajai atmosfērai. Tāpat planēta tiks vērota infrasarkanajā diapazonā, lai secinātu, vai uz tās aizvien ir aktīvi vulkāni, kas varētu atmosfērā izmest lielu daudzumu ūdens tvaika. "VERITAS" misijas plānotājiem ir arī ambicioza iecere kartēt faktiski visas planētas reljefu un rekonstruēt tās topogrāfiju trīsdimensiju attēlos.
Kopumā abu misiju virsuzdevums – ievākt datus, kas ļautu planētu pētniekiem labāk izprast Veneras attīstības vēsturi – kā tā no planētas, kas savulaik, iespējams, bija ar dzīvībai daudz labvēlīgāku klimatu, galu galā kļuva par ellišķīgi karstu un mirušu pasauli.
NASA vadītāja vietnieks zinātniskajos jautājumos Tomass Zurbukens pauda gandarījumu par plāniem ar jaunām misijām atkal apciemot planētu, kurp NASA nav viesojusies pēdējās trīs desmitgades. "Ar pašām jaunākajām tehnoloģijām, kas NASA izstrādātas un uzlabotas daudzu gadu un daudzu misiju gaitā, mēs startējam jaunu Veneras izpētes desmitgadi, lai saprastu, kā Zemei līdzīga planēta var kļūt par šādu siltumnīcu. Mūsu darbs ir ar dziļu nozīmi – ne tikai izprast citu mūsu Saules sistēmas planētu evolūciju un apdzīvojamību, bet izvērst šo darbu aiz Saules sistēmas robežām."
"Ir apbrīnojami, cik ļoti maz mēs aizvien zinām par Veneru, taču ieplānoto misiju kombinētie dati ļaus uzzināt vairāk par šo planētu, sākot no mākoņiem tās atmosfērā, līdz vulkāniem uz Veneras virsmas. Tas būs kā no jauna atklāt šo planētu," uzskata NASA "Discovery" programmas zinātnieks Toms Vāgners.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
