Ganimēds – patiesi iespaidīgs milzis – ir viens no četriem tā dēvētajiem Galileja mēnešiem jeb pirmajiem četriem pavadoņiem, ko, riņķojam ap Jupiteru, pamanīja un kā planētas pavadoni dokumentēja Galileo Galilejs 17. gadsimta sākumā. Par spīti tā prāvajiem izmēriem, detalizēti fotouzņēmumi ar Ganimēdu nemaz nav tik regulārs notikums. Nu par iespaidīgiem tuvplāniem parūpējusies NASA zonde "Juno", kas šim Jupitera pavadonim nesen palidoja garām tuvāk nekā jebkura cita zonde pēdējo divdesmit gadu laikā.
Ganimēda diametrs ir aptuveni 5268 kilometri. Salīdzinājumam – Mēness diametrs ir aptuveni 3474 kilometri. Ganimēds ir pat lielāks par mazāko Saules sistēmas planētu Merkuru, kura diametrs ir aptuveni 4879 kilometri. Tas ir faktiski vienīgais no Saules sistēmas planētu pavadoņiem, kam ir kaut cik vērā ņemams magnētiskais lauks. Nu mums atkal ir iespēja šo pasauli ieraudzīt kā no jauna – augstas izšķirtspējas attēlos, par ko parūpējās zonde "Juno".
"Šis ir tuvākais attālums pēdējās paaudzes laikā, kādā zonde pietuvojusies šim milzim. Paies zināms laiks, līdz varēsim izdarīt kādus zinātniski noderīgus secinājumus no ievāktajiem datiem, taču līdz tam vienkārši varam veltīt laiku, lai apbrīnotu šo debesu brīnumu," skaistos attēlus novērtēt mudina "Juno" misijas pārstāvis Skots Boltons.
"Juno" ap Jupiteru riņķo jau kopš 2016. gada, bet nekad nebija nonācis tik tuvu Ganimēdam kā šajā pirmdienā, kad patraucās garām tikai 1000 kilometru attālumā. Pēdējo reizi Ganimēdam šādā attālumā 2000. gadā pietuvojās zonde "Galileo". Vien 25 minūšu laikā Ganimēds, ja skatītos no "Juno" perspektīvas, no maza gaismas punktiņa tālumā kļuva par prāva izmēra debess ķermeni. Milzu ātrumā aiztraucoties garām Ganimēdam, zonde paguva uzņemt piecus kadrus. Pagaidām publiskoti divi melnbalti attēli.
Vēlāk, kad NASA eksperti būs izveidojuši kompozītattēlu no atsevišķām bildēm, kas uzņemtas caur zaļo, sarkano un zilo filtru, tiksim arī pie krāsaina Ganimēda tuvplāna.
"JunoCam" kamera no šāda attāluma piedāvā arī lielisku izšķirtspēju – apmēram kilometru uz vienu pikseli. Zondei, traucoties prom, ar navigācijas kameru izdevās nobildēt arī to Ganimēda pusi, kas vienmēr pavērsta pret Jupiteru (līdzīgi kā Mēness Zemei "rāda" tikai vienu pusi, jo tā rotācijas periods sakrīt periodu, kādā tas veic vienu riņķi ap Zemi). Šī attēla uzņemšanā vienīgā pieejamā gaisma bija no Jupitera atstarotā Saules gaisma.
Kamēr mēs priecājamies par bildēm, planētu pētnieki cer no iegūtajiem datiem uzzināt šo to jaunu par Ganimēda sastāvu, jonosfēru, magnetosfēru un ledus segu (Ganimēda virsmu lielākoties klāj ārkārtīgi biezs ledus).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
