Vasaras svelme uz Zemes ir nieks. Iepazīsties ar karstāko zināmo planētu Visumā  (17)

Planēta KELT-9b tika atklāta un tās esamība apstiprināta 2017. gadā, izmantojot nelielo, robotizēto "Kilodegree Extremely Little Telescope" teleskopu duetu, no kuriem viens atrodas ASV, bet otrs – Dienvidāfrikas Republikā. Šī citplanēta atrodas karstas A/B klases zvaigznes sistēmā ap 667 gaismas gadu no Zemes. Raugoties no mūsu skatupunkta – Gulbja zvaigznājā. Ar neapbruņotu aci gan šo zvaigzni mēs saskatīt nevaram, kaut tā ir 2,5 reižu masīvāka par mūsu Sauli un arī divreiz karstāka.

Planēta, kas ap zvaigzni riņķo, pagaidām ir vienīgā, ko astronomiem izdevies fiksēt šīs zvaigznes sistēmā. Tas ir gāzu milzis, gluži kā mūsu Jupiters, tikai aptuveni 2,8 reižu masīvāks. Pēc planētas atklāšanas ar KELT teleskopu sistēmu astronomi ķērās klāt novērojumiem gan ar kosmisko teleskopu "Spitzer", gan TESS, lai uzzinātu vairāk par šo visai neparasto planētu.

Tā ap savu zvaigzni riņķo ārkārtīgi tuvu, 0,03462 astronomisko vienību attālumā (viena astronomiskā vienība ir vidējais Zemes attālums līdz Saulei). Proti, šis gāzu milzis ap savu zvaigzni riņķo daudz, daudz tuvāk nekā Merkurs ap Sauli (ap 0,39 astronomiskās vienības). Rezultātā viens "gads" uz KELT-9b ir vien nepilnas divas Zemes dienas ilgs. Šādā attālumā tā no zvaigznes saņem 44 tūkstošus reižu vairāk enerģijas nekā Zeme no Saules.

Šī planēta ap savu asi apgriežas tikpat ilgā laikā, cik nepieciešams, lai tā veiktu vienu riņķi ap planētu, tāpēc pret zvaigzni vienmēr pavērsta viena planētas puse – gluži kā Mēnesim pret Zemi. Tur iet vaļā īsta elle – pret zvaigzni pavērstajā pusē ir tik karsts, ka ūdeņraža molekulas tiek sadalītas atsevišķos atomos. KELT-9b virsmas temperatūra ir 4300 grādu pēc Celsija, kas ir vairāk nekā virsmas temperatūra nelielām, vēsākām K un M klases zvaigznēm. Šī ir bez konkurences karstākā citplanēta jeb planēta ārpus mūsu Saules sistēmas, ko astronomi līdz šim atklājuši.

Turklāt savā aptuveni pusotru Zemes dienu ilgajā gadā KELT-9b piedzīvo četrus gadalaikus – divas "ziemas" un divas "vasaras". Kā tas nākas? Proti, Saules sistēmā visu planētu orbītas ap Sauli atrodas nosacīti vienā plaknē ap zvaigznes ekvatoru. Savukārt KELT-9b ap savu zvaigzni riņķo gandrīz perpendikulāri šai plaknei, burtiski pāri zvaigznes poliem. Tā kā KELT-9 visai strauji rotē ap savu asi (ap 38 reižu straujāk nekā Saule), tā ir jūtami "saplacināta" virzienā no pola uz polu, bet platāka ekvatorā. Zvaigznes polos temperatūra ir augstāka, ekvatorā – zemāka, atšķirība ir aptuveni 800 grādu pēc Celsija. Tādējādi planēta piedzīvo "vasaru" ik reizi, kad orbīta virzās pāri karstākajam zvaigznes polam, bet "ziemu" – kad tā virzās pāri vēsākajam ekvatoram. Katrs "gadalaiks" ilgst vien ap deviņām stundām.

Tāpēc +30 grādi tāds nieks vien ir, ja raugāmies uz ekstrēmākajiem piemēriem Visumā. Patiesībā nav jāmeklē pat pārāk tālu – arī uz Veneras virsmas temperatūra ir konstanti +450 grādi pēc Celsija, kas pamatīgi apgrūtina šīs planētas izpēti ar robotizētām zondēm.