Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers "Delfi TV" studijā ar globusu demonstrē, kāpēc šajās dienās naktis ir tik īsas un gaišas, bet pēc tam detalizētu skaidrojumu parāda arī datorprogrammā "Stellarium", ko jebkurš var lejupielādēt bez maksas, klikšķinot šeit.
Visa pamatā ir tas, ka Zeme nerotē perpendikulāri orbītas plaknei ap Sauli. Zemes rotācijas ass ir aptuveni 23,5 grādu leņķī pret orbītas plakni. Tieši tāpēc uz Zemes ir gadalaiki. Ja Zeme rotētu perpendikulāri orbītas plaknei ap Sauli, tad abi poli no Saules vienmēr būtu vienādā attālumā un nebūtu ne ziemas, ne vasaras. Taču, pateicoties tam, ka Zeme ir "sašķiebusies" 23,5 grādu leņķī, ziemeļu puslode vasarā ir vairāk pavērsta pret Sauli.
Gada īsākajā naktī Saule zem horizonta pazūd vien uz sešām stundām, taču aizvien nav nekur "dziļi zem zemes" – nenoslīd zemāk par 9,5 grādiem zem horizonta.
Aivis Meijers programmā "Stellarium" demonstrē arī, kā izskatās dienas ritējums citviet pasaulē, piemēram, Āfrikas vidienē uz ekvatora. Tur nav svarīgi, kāds gadalaiks šobrīd ir. Diena allaž būs aptuveni tikpat gara, cik nakts, turklāt Saule nakts laikā ir dziļi zem horizonta, tāpēc arī naktis uz ekvatora ir pilnīgi tumšas.
Izvērstāku skaidrojumu skaties video!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
