Fosfīns ir savienojums, kura molekula veidota no viena fosfora un trīs ūdeņraža atomiem. Atmosfērā, kura ir bagāta ar skābekli – kā uz Zemes – fosfīns ātri noārdās. Šeit to ražo rūpnieciski un izmanto dažādās nozarēs, piemēram, gan pusvadītāju ražošanā, gan dezinfekcijā kā insekticīdu. Fosfīns cilvēkiem ir indīgs. Taču tas var rasties ne tikai rūpnieciskā ceļā – noteiktos apstākļos fosfīnu var ražot arī mikroorganismi, kas dzīvo dzīvnieku zarnās vai vidē ar ļoti zemu skābekļa saturu (purvos un purvājos, nogulsnēs ezeros utt.). Tieši šis aspekts piesaistīja interesi – ko gan fosfīns dara indīgajos Veneras mākoņos? Viena no versijām bija tieši šāda – blakusprodukts mikrobioloģiskai aktivitātei.
Karstie prāti gan ātri tika atvēsināti, un vēl pavisam nesen klajā nācis pētījums deva vēl vienu triecienu hipotēzei par dzīvību uz Veneras – tās atmosfērā vienkārši ir krietni par maz ūdens, lai tur spētu eksistēt pat visizturīgākie uz Zemes sastopamie ekstremofili jeb mikroorganismi, kas pielāgojušies dzīvei ļoti nelabvēlīgā vidē. Ja nu uz Veneras kaut kas dzīvo, tad šīm dzīvības formām jābūt būtiski atšķirīgām no tām, kas mums pazīstamas te, uz Zemes, lēsa pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
