"Curiosity" metāna klātbūtni atmosfērā konstatēja ar superjutīgu lāzera spektrometru – tas spējīgs fiksēt gāzes klātbūtni pat tad, ja koncentrācija ir tikai viena daļa uz diviem miljardiem. Šajos sešos gadījumos, kad datos uzrādījās paaugstināta metāna koncentrācija, tā aizvien bija ļoti niecīga – ap 10 daļām uz miljardu.
Lai aprēķinātu metāna emisiju atrašanās vietu, Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnieki matemātiski modelēja metāna molekulu kustību, ņemot vērā vēja ātrumu un virzienu tajās sešās reizēs, kad rovera sensori fiksēja metāna klātbūtni. "Curiosity" faktiski ir arī neliela meteostacija, kas aprīkota ar visu nepieciešamo, lai mērītu gaisa temperatūru, spiedienu, vēja ātrumu un virzienu, tāpēc šī informācija pētniekiem bija viegli pieejama. Veicot aprēķinus par katru no gadījumiem, kad "Curiosity" sensori uzrādīja metāna klātbūtni, ar triangulācijas palīdzību varēja noteikt ticamākos apgabalus, no kuriem gāze atplūdusi līdz roveram. Viens no tiem ir salīdzinoši tuvu – tikai dažus desmitus kilometru attālumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
