Daudzkārt izmantojamo kosmisko lidaparātu attīstība nu sola kosmosu padarīt pieejamāku arī ja ne gluži "parastajam cilvēkam", tad vismaz tādiem, kam kontā obligāti nav jābūt vismaz dažiem liekiem miljoniem. Kur jauna nozare ar milzu potenciālu, tur neizbēgami arī sīva konkurence, un gan Bezosa un Brensona kompāniju starpā, gan no Īlona Maska puses ik pa laikam publiskajā telpā nonāk apmainīšanās ar vāji slēptām dzēlībām. Cīņa par kosmosa tūristu sirdīm nu sākusies pilnā sparā.
Vēsturē pirmais atvaļinājums ārpus Zemes
Ja kosmosa tūrismam kā nozarei būtu jāizvēlas dzimšanas diena, tad tas droši vien būtu 2001. gada 28. aprīlis. Šajā dienā ar Krievijas "Sojuz" sistēmu ceļā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) pirmo reizi vēsturē devās cilvēks, kurš nebija karjeras astronauts un nepārstāvēja kādu no valstu paspārnē esošajām kosmosa aģentūrām. ASV multimiljonārs Deniss Tito savu vietu starp tiem dažiem simtiem izredzēto, kas pabijuši ārpus Zemes, nopirka par naudu, turklāt visai prāvu summu – 20 miljoniem ASV dolāru. Ņemot vērā inflāciju, šodien tie būtu jau aptuveni 30 miljoni dolāru.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
