Apvienojot spēkus inženieriem un astronomiem no Daremas, Toronto un Pristonas universitātēm, kā arī NASA, tapis līdz šim nebijis teleskops – tas neatradīsies ne uz cietzemes, ne arī riņķos orbītā ap Zemi. Tā vietā šo teleskopu aptuveni 40 kilometru augstumā turēs gigantisks ar hēliju pildīts balons. Plānots, ka pirmos Visuma novērojumus ar teleskopu "SuperBIT" varēs veikt 2022. gada aprīlī, un attēlu kvalitāte nebūšot sliktāka kā bildēm, kas uzņemtas ar slaveno Habla kosmisko teleskopu, vēsta "The Guardian".
Gaisma no Visuma dzīlēm – tāliem miglājiem, galaktikām, zvaigznēm un citiem objektiem – līdz Zemei ceļo tūkstošiem, miljoniem un miljardiem gadu. Pašā pēdējā mirklī, pirms tā sasniedz teleskopu lēcas, tai jāceļo cauri Zemes turbulentajai, nemierīgajai atmosfērai. Atmosfēra mūs pasargā no kosmiskā starojuma, izfiltrē arī labu daļu kaitīgā starojuma no Saules un visādi citādi padara dzīvību uz Zemes iespējamu. Taču tā nepavisam nenāk par labu astronomiskajiem novērojumiem – arī ar neapbruņotu aci veroties nakts debesīs, bieži var redzēt, ka zvaigznes nevis "stāv kā sastingušas", bet nedaudz mirgo. To izraisa Zemes atmosfēras virmošana. Tieši tāpēc optiskos teleskopus mēdz būvēt augstu kalnos – jo augstāk atrodas teleskops, jo mazāks traucējošās atmosfēras slānis nošķir teleskopu no kosmosa, jo skaidrākus attēlus iespējams iegūt.
Mūsdienās arī daudziem teleskopiem ir modernas adaptīvās sistēmas, kur galvenais teleskopa spogulis sastāv no daudziem atsevišķiem un neatkarīgi kustināmiem segmentiem. Izmainot to izvietojumu, iespējams daļēji pretdarboties atmosfēras radītajiem traucējumiem un iegūt skaidrākus attēlus. Pavisam no atmosfēras negatīvās ietekmes var "izbēgt" tikai kosmiskie teleskopi, piemēram, Habla teleskops.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
