Tā varētu izskatīties krēslas zona uz WASP-76b – planētas, kur līst dzelzs lietus. Ilustrācija: ESO/M. Kornmesser - &lt;a rel=&quot;nofollow&quot; class=&quot;external free&quot; href=&quot;https://www.eso.org/public/news/eso2005/&quot;&gt;https://www.eso.org/public/news/eso2005/&lt;/a&gt;, <a href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0" title="Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0">CC BY-SA 4.0</a>,
Vēl tikai pirms 30 gadiem astronomiem nebija tiešu pierādījumu par eksoplanētu jeb citplanētu eksistenci. Proti, novērojumos ar teleskopiem nebija iegūti dati, kas ļautu apstiprināt planētu eksistenci citās zvaigžņu sistēmās. Tas drīz vien mainījās, un nu jau mūsu svešo pasauļu katalogā ir vairāk nekā četri tūkstoši apstiprinātu citplanētu, bet vēl ap septiņiem tūkstošiem kandidātu gaida verdiktu. Par dažām no tām astronomiem izdevies uzzināt arī šo to vairāk, tostarp iegūt datus par planētas diametru, masu, temperatūru, planētas sastāvu un atmosfēru. Ja dati interpretēti pareizi, tad uz dažām no šīm pasaulēm valda tik ekstrēmi apstākļi, kādi iederētos visellišķīgākajā no ellēm – dzelzs un izkusuša stikla lietus, kā arī vējš ar ātrumu 9000 km/h. Taču ir arī citi pārsteigumi, ne tikai ekstrēms klimats. Portāls "Live Science" apkopojis sarakstu ar vairākām neparastām eksoplanētām, un te īsi varēsi izlasīt par, mūsuprāt, interesantākajām no tām.

Metāla lietus pasaule WASP-76b

Šo pasauli atklāja 2013. gadā, bet 2020. gadā daudz cītīgāk izpētīja ar Ļoti lielā teleskopa (VLT – Very Large Telescope) instrumentu ESPRESSO. Planēta WASP-76b atrodas ap 650 gaismas gadu attālumā F tipa zvaigznes BD+01 316 sistēmā. Planēta ir tā sauktais karstais Jupiters – liela gāzu planēta (ap 0,92 no mūsu Saules sistēmas Jupitera masas). Atšķirībā no Jupitera, WASP-76b ap savu zvaigzni riņķo ļoti tuvu un vienu apli veic 1,8 Zemes dienās. Būtiska iezīme – šīs planētas rotācijas ātrums ap savu asi ir izlīdzināts ar ātrumu, kādā planēta apriņķo zvaigzni, tādējādi pret zvaigzni vienmēr pavērsta viena un tā pati planētas puse, gluži kā no Zemes varam vērot tikai vienu Mēness pusi. Un šī īpašība arī padara WASP-76b par tik ekstrēmu vietu.

NASAKosmossAstronomijaPlanētasSaules sistēma

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit