Nupat astronomijai veltītajā zinātniskajā izdevumā "Astronomy & Astrophysics" publicēts starptautiskas Eiropas valstu zinātnieku komandas darbs, kas stāsta par kādu planētu sistēmu tepat netālu. Netālu kosmiskos mērogos, protams, jo arī "tikai" 35 gaismas gadi mums ir fiziski neaizsniedzams attālums – vairāk nekā 331 triljons kilometru. Astronoms Olivjers Dumanžons no Porto Universitātes ar kolēģiem secinājuši, ka ap zvaigzni L 98-59 riņķo vairākas cietzemes planētas, no kurām viena varētu būt ar dzīvībai potenciāli piemērotiem apstākļiem.
L 98-59 ir sarkanais punduris – mazākās un vēsākās galvenās secības zvaigznes. Sarkanie punduri ir arī mūsu galaktikā visbiežāk sastopamais zvaigžņu tips. Konkrēti L 98-95 ir aptuveni trīs reizes mazāka masa par Sauli, bet virsmas temperatūra ir aptuveni divas reizes mazāka nekā Saulei. Šādas zvaigznes ir potenciāli labvēlīgas, lai uz planētām to tuvumā varētu attīstīties dzīvība, galvenokārt tāpēc, ka tās ir ļoti stabilas un ar ļoti ilgu mūžu – no desmitiem miljardu līdz pat triljoniem gadu. Tādējādi, ja kāda planēta ap šādu zvaigzni riņķo tādā attālumā, kas potenciāli pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz planētas virsmas un arī atmosfēras eksistenci, laika ir vairāk nekā pietiekami, lai pareizu apstākļu sakritības gadījumā dzīvība varētu rasties un attīstīties.
Dumanžons ar kolēģiem šīs zvaigznes sistēmā atklājis trīs planētas, bet netieši dati liecina, ka ap to citā plaknē, iespējams, riņķo vēl divas. Nu jaunas citplanētas tiek atrastas teju ik nedēļu. Kas šajā sistēmā tik interesants? Lai to saprastu, te īsi jāatgādina par divām galvenajām metodēm, ar kādām pētnieki var fiksēt tālas planētas, kuras ar optiskajiem teleskopiem nav saskatāmas.