Tas nav nedz dzīvnieks, nedz augs, nedz aļģe un īsti arī sēne. Šo nevienā dzīvo organismu valstī neievietojamo radību latīniski dēvē par Physarum polycephalum, bet mēs dēvēsim vienkārši par gļotu pelējumu vai recekli. Un šī dīvainā radība nu dosies uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kur tiks iesaistīta eksperimentos, kuriem analogi vienlaicīgi notiks arī uz Zemes, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Šāda tipa dzīvie organismi uz Zemes pirmo reizi parādījušies pirms aptuveni pusmiljarda gadu un ir īsti "autsaideri" – P. polycephalum sastāv tikai no vienas šūnas, bet ar daudziem kodoliem. Vairums organismu aug un reproducējas, daloties un šūnas pavairojot, turpretī šis receklis turpina augt bez dalīšanās, AFP citē Pjēru Ferānu, Francijas kosmosa aģentūras CNES Zemes un dzīvības zinātņu ekspertu.
Vēl viena neparasta gļotu pelējuma īpašība – ja vairumam organismu ir divi dzimumi, tad receklim to ir vairāk nekā 720. Ferāns skaidro, ka šis organisms lieliski ilustrē to, cik daudzveidīga un oriģināla spēj būt dzīvība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
