Uz "Perseverance" paraugu ievākšanas misiju liktas lielas likmes – rovera misija gatavota aptuveni deviņus gadus un izmaksājusi ap diviem miljardiem ASV dolāru. "Perseverance" uzdevums ir ievākt paraugus un to novietot noteiktās vietās, kur pēc tam tos uzies un savāks cits pašgājējs, ko uz Marsu plānots sūtīt šīs desmitgades laikā. Pēc tam paraugi tiks nogādāti uz Zemi un kļūs par pirmajiem no Marsa šādā mērķtiecīgā veidā iegūtajiem taustāmajiem materiāliem izpētei laboratorijās.
"Perseverance" uz Marsa bija pavadījis jau 164 solus jeb Marsa dienas, kad no Zemes roveram tika nosūtīta instrukcija sākt pirmā parauga ievākšanas procedūru. Pēc tam uz pāris stundām inženieri varēja atslābināties, kamēr robots pilda uzdevumu. Pašu urbuma procedūru sagatavošanā vairāku gadu garumā roku pielikuši ap 90 inženieru un zinātnieku.
Saņemot pirmos datus no Marsa, viss šķita lieliski – urbšanas iekārta bija sasniegusi paredzēto dziļumu (septiņus centimetrus). Tāpat līdz Zemei atsūtītais attēls apstiprināja, ka urbums ir noticis – redzams caurums un ap to urbšanas rezultātā izveidojusies no urbuma izstumtā materiāla čupiņa.
"Tik tālu viss lieliski, mēs nodomājām un "atslēdzāmies", lai vēl dažas stundas pagulētu, pirms pēc aptuveni sešām stundām Zemi sasniedz nākamā datu pārraide," raksta Džandura.
To, kas sekoja pēc tam, viņa raksturo kā "emociju karuseli". Telemetrijas dati un attēli no "CacheCam" jeb kameras, kas pavērsta pret paraugu uzglabāšanas nodalījumu, apliecināja, ka konteiners pēc urbuma ir veiksmīgi noslēgts un novietots šajā nodalījumā. Liels panākums, jo šāda pilnībā robotizēta paraugu iegūšana un noglabāšana konteinerā vēlākai atgriešanai uz Zemes ir sarežģīts pasākums. Komanda jutusies ļoti pacilāta. Taču pēc tam pienāca dati par iegūtā parauga tilpumu. Konteiners bija tukšs. "Pagāja pāris minūtes, pirms mēs līdz galam aptvērām notikušo, bet pēc tam komanda ātri pārslēdzās uz izmeklēšanas režīmu. Tas ir mūsu darbs, tas ir visas zinātnes un inženierijas pamatā," raksta Džandura.
Divu dienu laikā par paraugu iegūšanu atbildīgās komandas inženieri "rakās cauri" saņemtajiem datiem, lai nepalaistu garām nevienu smalkāko niansi, kā arī deva roveram komandas veikt papildu datu ievākšanu ar kamerām.
Pagaidām viss liecina, ka tukšais paraugu konteiners nav "Perseverance" vaina – tehniski viss nostrādāja nevainojami, visas procedūras tika izpildītas precīzi. Tuvākās apkārtnes vizuāla izpēte apstiprināja arī, ka parauga serde nekur nav izkritusi. Tās vienkārši nav. Nedz veselas serdes, nedz fragmentu.
"Urbuma dziļuma mērījumi liek mums domāt, ka urbumā saturīga serde nemaz netika iegūta, bet tika iegūti tikai ļoti smalki fragmenti un pulverveida materiāls," skaidro NASA eksperte. "Rādās, ka urbumam izvēlētais iezis nebija gana robusts, lai varētu izcelt serdi. Materiāls, ko vēlējāmies iegūt, visticamāk, ir vai nu urbuma apakšā vai gar urbuma malām, vai gan tur, gan tur. To šobrīd mēs nespējam noteikt."
Šis notikums lieliski ilustrē nezināmā izpētes procesu – lai arī cik rūpīgi mēs negatavotos kāda uzdevuma izpildei, vēlamais rezultāts nekad nav garantēts, un allaž kaut kas var noiet greizi. "Tehnika darbojās pēc instrukcijām, bet Marsa akmens šoreiz ar mums "nesadarbojās"," secina Džandura.
Taču rovera "Perseverance" nosaukums ne velti latviski nozīmē "Neatlaidība". Robotiskā pētnieka rīcībā ir vēl 42 neizmantoti konteineri paraugu ievākšanai, un drīz tas dosies uz nākamo urbuma vietu. Ceram uz labākiem rezultātiem tur!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
