Mūsu mājas – Zeme – ir viena no cietzemes jeb Zemes grupas planētām, četrām pasaulēm, kas Saulei atrodas vistuvāk. Tālu aiz Marsa, pa kuru jau vairākus gadu desmitus cītīgi braukā robotizēti pašgājēji, atrodas Saules sistēmas lielākais milzis – gāzu planēta Jupiters. Bet vēl aiz tā skaistais un apgredzenotais Saturns. Ja jau šīs planētas sastāv no gāzes, kādam varētu rasties jautājums, vai kosmiskais lidaparāts varētu Jupiteram izlidot cauri? Atbildi sniedz vietne "Live Science", konsultējoties ar Lī Flečeru, Lesteras Universitātes asociēto profesoru un planētu pētnieku.
Starp citu, daži cilvēku radīti objekti jau ir paviesojušies Jupitera un Saturna "dzīlēs". Uz neatgriešanos, protams, jo īsā atbilde uz jautājumu "vai var izlidot cauri Jupiteram" ir – nē, nevar. Neviens aparāts nespētu izturēt apstākļus, kas valda šo planētu centrā vai tuvu tam.
"Dodoties cauri atmosfērai uz planētas iekšieni, blīvums, spiediens un temperatūra ārkārtīgi pieaug," skaidro Flečers. Tuvu pie Jupitera centra ūdeņradis, kas normālos apstākļos ir gāzveida, kļūst par ko līdzīgu šķidram metālam, un tas "padara šo reģionu tikpat eksotisku kā Saules virsma", bilst pētnieks.
Uz Zemes arī iespējams piedzīvot milzīgu spiedienu. Piemēram, nolaižoties ar batiskafu Marianas dziļvagā teju 11 kilometrus zem jūras līmeņa, spiediens sasniedz aptuveni 1000 bārus jeb 100 tūkstošus kilopaskālu. Taču Jupitera centrā vairs nav runa par bāriem, bet par megabāriem, proti, miljoniem bāru. Papildu šim milzīgajam spiedienam arī temperatūra ir pieaugusi līdz desmitiem tūkstošiem grādu pēc Celsija. Skaidrs, ka šādos apstākļos kosmiskie lidaparāti ne tikai tiktu saspiesti vai sadegtu, bet, pēc Flečera vārdiem, "vienkārši izjuktu pa atomiem".
Dziļākais, cik cilvēka radītam aparātam izdevies "izdzīvot" gāzu milžu atmosfērā, ir 150 kilometri – apmēram tādā dziļumā Jupitera atmosfērā "Galileo" lidaparāta nelielā zonde, kas bija speciāli konstruēta "ieniršanai" Jupiterā, nosūtīja pēdējo signālu.
Pēc tam zonde ceļotu cauri sarkanīgi brūniem un jau blīvākiem amonjaka hidrosulfīda mākoņiem, līdz sasniegtu 80 kilometru dziļumu. Šajā slānī atrodas gigantiski gubu mākoņi, kurus, iespējams, ik pa laikam izgaismo gigantiskas zibens šautras, spriež Flečers.
Pieņemot, ka zonde spētu izturēt tik ekstrēmus apstākļus, slānī no 7000 līdz 14000 kilometru zonde lidotu cauri atmosfērai, kura jau ir tik sakarsēta, ka spīd. Šeit temperatūra ir sasniegusi vairākus desmitus tūkstošus grādu pēc Celsija, bet spiediens mērāms megabāros. Te arī, visticamāk, pienāktu zondes gals. Un runa ir tikai par 14 tūkstošiem kilometru. Jupitera rādiuss ir gandrīz 70 tūkstoši kilometru!
Tāpēc fiziski ceļojums līdz Jupitera centram (vismaz paliekot vienā gabalā) nav iespējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
