Vasaras izskaņā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā notika medicīnas un mākslas mijiedarbībai veltīts simpozijs "Anatomy & Beyond", kurā mākslinieki, zinātnieki un ārsti diskutēja par to, kā māksla un anatomija iztēlojas cilvēces nākotni uz zemes un ārpus tās. Starp pasākuma viesiem bija arī kosmosa sistēmu pētnieks, biologs un mākslinieks no Beļģijas Andželo Vermūlens (Angelo Vermeulen), kurš uzstājās ar lekciju "Reģeneratīvas sintētiskās ekosistēmas un evolucionējoši asteroīdu kosmosa kuģi: kibernētiska kosmosa kolonizācijas politikas, poētikas un ētikas pārveidošana" ("Regenerative synthetic ecosystems and evolving asteroid starships: a cybernetic reframing of the politics, poetics and ethics of space colonization"). Šī bija viņa pirmā vizīte Rīgā, un mums izdevās viņu "noķert" pēc lekcijas, lai lūgtu izteikties par kosmosa tūrismu, savas pētījumu nozares nepieciešamību un RSU Anatomijas muzeju.

Man šķiet, ka plašsaziņas līdzekļi šobrīd diezgan negatīvi atspoguļo visu, kas saistīts ar kosmosa tēmu. Vai jūs tam piekrītat?

Ņemot vērā visu, kas pašlaik notiek uz mūsu planētas, īpaši runājot par klimata pārmaiņām, kas daudzu cilvēku dzīvē ir kļuvis par ļoti izplatītu tematu, kosmosa izpēte ir ieguvusi mazliet negatīvu reputāciju. Sevišķi to ietekmējušas kosmosa tūrisma aktivitātes, kuras esam pieredzējuši pēdējo mēnešu laikā. Cilvēki uz to skatās kā uz sava veida nevajadzīgu greznību. Taču tie piedzīvojumi kosmosā, kurus izdzīvo tādas personības kā Džefs Bezoss un Ričards Brensons, ir tikai neliela daļa no lielā kosmosa izpētes kopuma.

KosmossAstronomijaRīgas Stradiņa universitāteRičards BrensonsSpaceXĪlons MasksDžefs BezossVirgin GalacticBlue OriginRSUAnatomijas muzejs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit