Lielais noslēpums: kāpēc cilvēkiem vajag pētīt kosmosu

Man šķiet, ka plašsaziņas līdzekļi šobrīd diezgan negatīvi atspoguļo visu, kas saistīts ar kosmosa tēmu. Vai jūs tam piekrītat?

Ņemot vērā visu, kas pašlaik notiek uz mūsu planētas, īpaši runājot par klimata pārmaiņām, kas daudzu cilvēku dzīvē ir kļuvis par ļoti izplatītu tematu, kosmosa izpēte ir ieguvusi mazliet negatīvu reputāciju. Sevišķi to ietekmējušas kosmosa tūrisma aktivitātes, kuras esam pieredzējuši pēdējo mēnešu laikā. Cilvēki uz to skatās kā uz sava veida nevajadzīgu greznību. Taču tie piedzīvojumi kosmosā, kurus izdzīvo tādas personības kā Džefs Bezoss un Ričards Brensons, ir tikai neliela daļa no lielā kosmosa izpētes kopuma.

Kādā jomā jūs veicat savus pētījumus?

Es strādāju pie bioloģiski iedvesmotas inženierijas. Bioloģiski iedvesmota inženierija ir... tas, ko mēs varam mācīties, piemēram, no termītiem – kā tie būvē savus pūžņus jeb ligzdas. Tas mums dod iespēju daudz mācīties un izmantot šīs zināšanas inženierzinātnēs, bet man – kosmosa izpētē. Mēs izstrādājam kosmosa kuģus, kas laika gaitā kļūst lielāki un attīstās.

Kāpēc mums vispār būtu jādodas kosmosā?

Man ir trīs argumenti, kāpēc mums ir nepieciešama kosmosa izpēte, tās attīstīšana un kāpēc mums jāturpina ieguldīties šajā jomā. Pirmkārt, visiem ir diezgan labi zināms, ka kosmosa izpēte atgriež visa veida tehnoloģijas uz Zemes. Pastāv virkne vēsturisku piemēru: bezvadu urbji un visa veida materiāli, kas ir izgudroti izmantošanai kosmosā, bet kurus var izmantot arī uz Zemes.

Būtībā, ja paskatās uz to no šāda skatupunkta, var teikt, ka kosmoss ir ekstremāla vide. Ja mēs spējam rast risinājumus izmantošanai kosmosā, mums ir tikpat daudz pieejamu risinājumu šeit, uz Zemes.

Šie bija divi argumenti ... Taču ir arī trešais, kas, manuprāt, patiesībā ir daudz nozīmīgāks, proti, mums jāturpina pieņemt savu noslēpumainības izjūtu.

Kosmoss ir viens no mūsu dzīves lielākajiem noslēpumiem. Runa nav par to, ka mums lielās mistērijas jautājums un jaunu atklājumu veikšana būtu jāatstāj otrajā plāna līdz brīdim, kad visas uz Zemes pastāvošās problēmas un sarežģījumi tiek atrisināti un atkal rodas iespēja atgriezties pie lielā dzīves noslēpuma minēšanas.

Kā jūs domājat, ko varam mācīties un iegūt no jūsu prezentācijas?

Runājot par manu pētījumu, ceru, ka cilvēki padomās par to, ka mums, ja pārvietosimies kosmosā, kas jau šobrīd notiek un kļūst par arvien nozīmīgāku civilizācijas nākotnes daļu, būtu jāpieņem bioloģija tikpat lielā mērā kā visas tehnoloģijas. Mūsu priekšstats par to, kā cilvēce attīstīsies kosmosā, bieži vien ir ļoti klīnisks. Ja skatāmies uz zinātnisko fantastiku, bioloģijas tur tikpat kā nav. Uz to mums būtu vairāk jākoncentrējas.

Kādi ir jūsu ieguvumi, piedaloties šajā konferencē RSU Anatomijas muzejā?

Šī ir mana pirmā vizīte Latvijā, bet es noteikti atgriezīšos vēlreiz. Esmu ļoti ieintriģēts un apburts ar redzēto. Diemžēl man šoreiz nebūs pietiekami daudz laika, lai visu izpētītu sīkāk. Anatomijas muzejā viss ir ļoti skaisti paveikts. Muzeja telpas, apmeklētājam ienākot, apbur ar tā laika saglabāto seno noskaņu. Tas ir kā muzejs par muzeju.

Izstādīto eksponātu kolekcija ir tikai daļa no lielā kopuma. Apmeklētājam ir iespēja apskatīt arī oriģinālos, seno laiku artefaktu ietvarus, objektus un iekārtas, kuros šie eksponāti ir glabājušies kādreiz, tādējādi viss, kas atrodas muzeja telpās – gan pati kolekcija, gan muzeja telpas un tā iekārtojums – kļūst par atsevišķu apskates objektu. Mani arī ieintriģēja objektu papildu pārklājums. Visi artefakti ir parādīti ļoti izsmalcinātā veidā, detaļām ir pievērstā neticama uzmanība. Man patīk tas, kā senie objekti savienojas ar mūsdienu digitālajām tehnoloģijām vienā veselumā.