Deivijs ir kosmologs un astrobiologs Arizonas Štata universitātes Zinātnes fundamentālo konceptu centrā "Beyond". Viņš darbojies gan kvantu lauka teoriju jomā (teorētisks rāmējums, kas lūko apvienot kvantu mehāniku ar Einšteina speciālo relativitātes teoriju), gan pēta dzīvības izcelsmi gan uz Zemes, gan kosmosā. Viņš ir viens no agrīnajiem proponentiem idejai, ka dzīvība uz Zemes, iespējams, nākusi no Marsa ar atlūzām, kas no Zemes kaimiņa atšķeltas asteroīdu un komētu triecienu rezultātā.
Mūsu izpratne par citplanētu dzīvību ir ārkārtīgi dažāda, un katrs var ļaut vaļu savai fantāzijai. Ja popkultūrā tie pārsvarā ir humanoīdas būtnes vai superspēcīgi un inteliģenti roboti ar ne tiem labākajiem nodomiem attiecībā pret cilvēci, tad astrobiologi biežāk uz dzīvību ārpus Zemes lūkojas caur mikroskopa "aci", vismaz Zemei tuvo planētu un to pavadoņu kontekstā. Tieši šobrīd Marsa rovera "Perseverance" viens no galvenajiem uzdevumiem ir meklēt mikrobioloģiskus "nospiedumus" uz sarkanās planētas, liecības par reiz bijušu mikroskopisku dzīvību. Tiesa, arī zinātnieki neizslēdz iespēju, ka prātam neaptverami plašajā Visumā varētu eksistēt inteliģentas un komunicēt spējīgas dzīvības formas un veselas civilizācijas (labāka apzīmējuma trūkuma dēļ izmantosim šo parasti uz homo sapiens attiecināmo jēdzienu). Eksistē pat vienādojumi, ar kuru palīdzību kosmosa pētnieki un domātāji lūko aprēķināt, cik tad inteliģentu un ar radiosakariem komunicēt spējīgu dzīvības formu varētu eksistēt ārpus Zemes – tā dēvētais Dreika vienādojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
