Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru visai bieži "bombardē" dažādi objekti. Vienu šādu brīdi video izdevies iemūžināt astronomijas entuziastam Hosē Luisam Pereiram, kurš tobrīd ar teleskopu vēroja gāzu milzi.

"Esmu cītīgs planētu novērotājs. Kad Jupiters, Saturns un Marss ir opozīcijā, mēģinu uzņemt attēlus katru nakti, kad ir skaidras debesis. It īpaši Jupitera attēlus," par savu hobiju un "favorītplanētu" vietnei "Space.com" klāsta Pereira.

13. septembra vakarā Pereira atkal bija pavērsis teleskopu pret Jupiteru, lai iemūžinātu video, ko pēc tam augšupielādēt "DeTeCt" programmā, kuru koordinē Francijas Astronomijas biedrības pārstāvis un planētu pētnieks Marks Delkruā un kuras nolūks ir tieši šāds – fiksēt uzliesmojumus, objektiem ielidojot Jupitera vai Saturna atmosfērā. Astronomi-amatieri no visas pasaules var projekta "DeTeCt" nodrošinātā programmatūrā augšupielādēt savus video, un Jupitera novērojumos Pereira ir viens no aktīvākajiem – viņš laika posmā no 2008. gada augšupielādējis jau vairāk nekā 8960 video.

Sākotnēji šķitis, ka šajā dienā laika apstākļi tomēr nebūs novērojumiem labvēlīgi, taču beigās Pereiram izdevās uzņemt 25 video sēriju.

"Man par pārsteigumu jau pašā pirmajā video pamanīju citas krāsas spīdumu uz planētas, bet nepievērsu tam pārāk daudz uzmanības, jo domāju, ka tas varētu būt saistīts ar aprīkojuma iestatījumiem, un turpināju veikt novērojumus kā ierasts. Nepārtraucu filmēšanu procesā, lai vēlreiz aplūkotu pirmo video arī tāpēc, jo bažījos, ka drīz varētu pasliktināties laika apstākļi," skaidro debesu vērotājs.

Pēc tam, kā jau ierasts, uzfilmēto Pereira augšupielādējis "DeTeCt" programmatūrā un devies pie miera.

"Pārbaudīju rezultātus tikai 14. septembra rītā – programmatūra atsūtīja paziņojumu, ka ar augstu ticamības pakāpi varētu būt fiksēts trieciens. Tas tik tiešām bija uzliesmojums, kas redzams pašā pirmajā tonakt uzņemtajā video," papildināja astronomijas entuziasts, kurš informāciju un video pēc tam nosūtījis "DeTeCt" programmas koordinatoram Delakruā. Vēlāk tika apstiprināts, ka Pereiram tik tiešām izdevies iemūžināt, kā objekts milzu ātrumā ielido Jupitera atmosfērā, piepildot viņa sapni par šāda notikuma iemūžināšanu.

Tas bija ļoti emocionāls brīdis. Jau daudzus gadus cerēju šādu notikumu iemūžināt.
Marsu no Jupitera šķir asteroīdu josla, un milzim Jupiteram ir iespaidīgs gravitācijas spēks, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka laiku pa laikam kāds no objektiem savu "dzīvi" beidz Jupitera atmosfērā. Reizēm šādi notikumi paver arī labas iespējas planētu pētniekiem labāk izzināt, kas slēpjas zem necaurredzamajiem Jupitera mākoņiem. Piemēram, 1994. gadā komētas "Shoemaker-Levy 9" atstātie fragmenti ietriecās Jupiterā, atmosfēras augšējos slāņos aiz sevis atstājot "rētas", kas bija redzamas vēl mēnešiem ilgi, un ļaujot dziļāk ieskatīties planētas iekšienē, tostarp labāk izzināt atmosfēras ķīmisko sastāvu. Arī 2009. gadā fiksēts ievērojams šāds gadījums, kur pēc objekta iebrāšanās planētas atmosfērā palika "rēta" Klusā okeāna izmērā.

Pereiras iemūžinātais trieciens gan šādu iespēju nesniegs – objekts bijis pārāk mazs, un jau šobrīd redzams, ka nekādu paliekošu pēdu Jupitera atmosfērā nav.

KosmossAstronomijaJupitersVisumsSaules sistēma

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit