G299 miglājs – paliekas no Ia tipa pārnovas (ne tās, par kuru stāsts šajā rakstā). Foto: Kompozītattēls no infrasarkanajā diapazonā un rentgentstaru diapazonā ievāktiem datiem: NASA/CXC/U.Texas/S.Post et a (rentgenstari) / 2MASS/UMass/IPAC-Caltech/NASA/NSF (infrasarkanais starojums)
1181. gadā mūsdienu Ķīnas un Japānas teritorijā darbojušies astronomi, vērojot naksnīgās debesis, pamanīja ko iepriekš neredzētu – pie debesjuma bija parādījies jauns punktiņš, kas spīdēja tikpat spoži kā Saturns. Vērotājam ar neapbruņotu aci tas izskatās kā parasta zvaigzne. Pagājuši aptuveni 840 gadi, kopš senie astronomi dokumentēja šo notikumu. Nu, iespējams, zinām, kas to izraisīja.

Zinātniskajā žurnālā "The Astrophysical Journal Letters" 15. septembrī publicētajā darbā skaidrots, ka ķīniešu un japāņu debesu vērotāju pieredzētais varētu būt rezultāts divu ļoti blīvu zvaigžņu sadursmei. Rezultāts ir zvaigzne, kurai dots nosaukums Pārkera zvaigzne – viena no karstākajām Piena ceļa galaktikā –, un miglājs Pa 30.

Jau pirms 840 gadiem astronomi sprieda, ka redzamā "vieszvaigzne" – zvaigzne, kas pēkšņi parādās vietā, kur iepriekš nekā ar acīm saskatāma nebija, un vēlāk pazūd – ir kosmiska mēroga eksplozijas sekas, bet neko vairāk, saprotams, tobrīd uzzināt nebija iespējams. Punkts debesīs bija redzams aptuveni pusgadu, no 1181. gada 6. augusta līdz 1182. gada 6. februārim. Atrašanās vieta – netālu no tā apgabala, kur šobrīd redzams Kasiopejas zvaigznājs.

Šādi ar neapbruņotu aci nakts debesīs izskatās Saturns. Apmēram tikpat spoža esot bijis 1181. gada pārnova. Foto: Alens Opoļskis


Šīs rakstiskās liecības arī ir visa informācija, kas bija pieejama mūsdienu astronomiem. Miglāju, kas varētu būt saistīts ar 1181. gadā pieredzēto notikumu, astronomi identificēja 2013. gadā. Nupat publicētajā pētījumā autori aprēķinājuši, ka miglājs Pa 30 izplešas ar ātrumu ap 1000 kilometri sekundē. Zinot izplešanās ātrumu, iespējams aprēķināt aptuvenu miglāja vecumu – tas radies pirms apmēram 1000 gadiem.

Arī Pārkera zvaigznes aptuvenais vecums un atrašanās vieta "labi sakrīt ar versiju par 1181. gada notikumiem", spriež Mančestras Universitātes astrofizikas profesors Alberts Zilstra, viens no pētījuma autoriem.

Foto: Mančestras Universitāte


Tā kā 1181. gada pārnova bija samērā blāva, bet arī spožumu zaudēja visai lēni, visticamāk, tā bija Iax tipa pārnova. Pirmā A (Ia) tipā ietilpst tādas pārnovas, kuras notiek binārā sistēmā, kur vismaz viena no zvaigznēm ir baltais punduris. Pie pārnovas eksplozijas var novest ūdeņraža pārplūšana no normālās zvaigznes uz balto punduri, līdz tas eksplodē, vai arī abu balto punduru saplūšana, kā tas, visticamāk, bijis šajā gadījumā. Savukārt burts "x" šeit apzīmē vēl smalkāku iedalījumu – Iax pārnovas ir tādas, kuru rezultātā baltais punduris netiek pilnībā iznīcināts un atstāt aiz sevis tā dēvētās "zombijzvaigznes".

"Apkopojot visu šo informāciju – pārnovas miglāja vecumu, atrašanās vietu, pierakstīto informāciju par parādības spožumu un ilgumu (185 dienas) – jādomā, ka Pārkera zvaigzne un miglājs Pa 30 varētu būt šīs senās supernovas paliekas," spriež Ziltstra.

Astronomi uzgājuši samērā nedaudz seno pārnovu palieku, un līdz šim 1181. gada notikums bijis vienīgais pēdējā tūkstošgadē, kura paliekas debesu plašumos vēl nebija identificētas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!