G299 miglājs – paliekas no Ia tipa pārnovas (ne tās, par kuru stāsts šajā rakstā). Foto: Kompozītattēls no infrasarkanajā diapazonā un rentgentstaru diapazonā ievāktiem datiem: NASA/CXC/U.Texas/S.Post et a (rentgenstari) / 2MASS/UMass/IPAC-Caltech/NASA/NSF (infrasarkanais starojums)
1181. gadā mūsdienu Ķīnas un Japānas teritorijā darbojušies astronomi, vērojot naksnīgās debesis, pamanīja ko iepriekš neredzētu – pie debesjuma bija parādījies jauns punktiņš, kas spīdēja tikpat spoži kā Saturns. Vērotājam ar neapbruņotu aci tas izskatās kā parasta zvaigzne. Pagājuši aptuveni 840 gadi, kopš senie astronomi dokumentēja šo notikumu. Nu, iespējams, zinām, kas to izraisīja.

Zinātniskajā žurnālā "The Astrophysical Journal Letters" 15. septembrī publicētajā darbā skaidrots, ka ķīniešu un japāņu debesu vērotāju pieredzētais varētu būt rezultāts divu ļoti blīvu zvaigžņu sadursmei. Rezultāts ir zvaigzne, kurai dots nosaukums Pārkera zvaigzne – viena no karstākajām Piena ceļa galaktikā –, un miglājs Pa 30.

Jau pirms 840 gadiem astronomi sprieda, ka redzamā "vieszvaigzne" – zvaigzne, kas pēkšņi parādās vietā, kur iepriekš nekā ar acīm saskatāma nebija, un vēlāk pazūd – ir kosmiska mēroga eksplozijas sekas, bet neko vairāk, saprotams, tobrīd uzzināt nebija iespējams. Punkts debesīs bija redzams aptuveni pusgadu, no 1181. gada 6. augusta līdz 1182. gada 6. februārim. Atrašanās vieta – netālu no tā apgabala, kur šobrīd redzams Kasiopejas zvaigznājs.

ZvaigznesKosmossAstronomija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit