Kaut rudenīgs laiks aiz loga jau vairākas nedēļas un meteoroloģiskais rudens dažviet bija iestājies jau augusta izskaņā, astronomiskais rudens sākās 22. septembrī, rudens ekvinokcijas dienā. Ekvinokcija ir termins, kam saknes meklējamas latīņu valodā. Tas ir saliktenis no vārda "aequus" jeb "vienāds" un "nox" jeb "nakts", un tieši to arī nozīmē – šajā laikā diena un nakts ir aptuveni vienādā garumā. Ko šajā laikā dara Saule dažādās pasaules vietās un kā astronomiskais rudens izskatās ziemeļu un dienvidu polos – to simulācijā demonstrē astronoms un fizikas fans Aivis Meijers.

Meijers simulācijai izmanto lietotni "Stellarium", kas jebkuram interesentam pieejama bez maksas (klikšķini šeit un vari izmēģināt dažādas simulācijas pats).

Kā jau minēts, ekvinokcijas laikā visur uz Zemes diena un nakts ir aptuveni vienādas. "Aptuveni, nevis precīzi, jo Saule nav punktveida objekts, kā arī par dienas sākumu mēs saucam brīdi, kad virs apvāršņa parādās pirmais stariņš, nevis Saules centrs. Tāpat arī diena beidzas līdz ar pēdējā stariņa pazušanu," skaidro Meijers. Starp citu, mēs Sauli redzam nedaudz pirms brīža, kad tā patiesi paceļas virs apvāršņa. Tas tāpēc, ka atmosfēra liec gaismu, vizuāli paceļot debesīs Sauli augstāk. Rietošu sauli mēs redzam par apmēram saules diametru augstāk nekā to redzētu, ja Zemei nebūtu atmosfēras.

AstronomijaEksperimentiFizika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit