Fiksētas trīs līdz šim spēcīgākās 'marsatrīces'

Zonde "InSight" radīta tieši šādam nolūkam – pētīt Marsa seismisko aktivitāti. 25. augustā fiksētas divas "marsatrīces" – 4,2 un 4,1 magnitūdas stipras, bet pavisam nesen, 18. septembrī, reģistrēta vēl viena 4,2 magnitūdu "marsatrīce", kas ilga pusotru stundu. Iepriekš spēcīgākie "InSight" fiksētie pazemes grūdieni sasniedza 3,7 magnitūdas – tas notika 2019. gadā.

Kāpēc vispār jāpēta Marsa seismiskā aktivitāte? Tāpēc, ka šādi mērījumi ļauj planētu pētniekiem labāk izprast Marsa uzbūvi, to, kas notiek zem redzamās virsmas. Tostarp tieši "InSight" ievāktie dati ļāva secināt, ka Marsam ir salīdzinoši plāna garoza un liels kodols. Jo vairāk "marsatrīču", jo vairāk ievāktu datu un attiecīgi precīzāki aprēķini. Arī trīs nupat fiksētās "marsatrīces" palīdzēs labāk kartēt Marsa kopējo uzbūvi.

Dati par pēdējo, 18. septembrī notikušo, aktivitāti vēl tiek apkopoti un analizēti, taču par augusta beigās notikušajām "marsatrīcēm" jau zināms šis tas vairāk. Piemēram, ka spēcīgāko grūdienu avots atradās ap 8500 kilometru attālumā no pašas zondes. Tādējādi tā ir arī no zondes tālākā seismiskā aktivitāte, ko līdz šim izdevies reģistrēt. Precīzs "marsatrīces" epicentrs gan vēl nav noskaidrots.

"Viens intriģējošs variants ir Marinera ielejas, sevišķi gara kanjonu sistēma, kas izvagojusi Marsa ekvatoru. Šīs sistēmas aptuvenais centrs atrodas ap 9700 kilometru attālumā no zondes," trešdien izplatītā paziņojumā par "InSight" ievāktajiem datiem skaidro NASA. Vājākā no 25. augusta "marsatrīcēm" notika daudz tuvāk – ap 925 kilometru attālumā no zondes.

Ne viss "InSight" misijā gan gājis gludi – NASA jau atmetusi cerības sekmīgi darbināt vēl vienu no zondes instrumentiem, kam bija jāieurbjas Marsa garozā un jāveic temperatūras mērījumi.

Tāpat "InSight" darbību apdraudēja Marsa putekļi, kas noklājuši saules paneļu virsmu. Šī gada sākumā "InSight" saules paneļi spēja nodrošināt vien 27% no tā enerģijas daudzuma, ko spētu saražot labos apstākļos ar tīru virsmu. Ar to knapi pietika, lai nodrošinātu zondes pamatfunkcijas, taču nepietika visu zinātnisko instrumentu darbināšanai. NASA nolēma ievadīt zondi hibernācijas režīmā, lai knapos energoresursus taupītu. Turklāt šā gada jūlija vidū Marss atradās no Saules vistālākajā savas orbītas punktā, kas vēl vairāk sarežģīja situāciju – lai zondes instrumentus uzturētu darba kārtībā, tā ir jāapsilda. Naktis uz Marsa ir stindzinoši aukstas, temperatūrai nokrītot līdz -50 grādiem pēc Celsija, bet reizēm arī daudz, daudz zemāk.

Inženieriem misijas vadības centrā arī nācās pieslēgt radošo domāšanu, lai vismaz daļēji attīrītu saules paneļu virsmu no smalkajiem, ķepīgajiem putekļiem. Izmantojot zondes robotizēto "roku", uz saules paneļu virsmas tika uzbērtas smiltis. Vēja pūsti, smilšu graudi paķēra līdzi arī daļu smalko putekļu.

Iespējams, tieši tas izglābis zondi un ļāvis saglabāt nelielu, bet stabilu enerģijas ražošanas līmeni. NASA inženieri šobrīd turpina plānot dažādus veidus, kā attīrīt paneļus no putekļiem arī nākotnē – šis izaicinājums, visticamāk, pavadīs zondi visu tās ekspluatācijas laiku.