NASA pirms dažām dienām paziņoja, ka izraudzīta vietu, kur 2023. gadā jāpiezemējas pašgājējam VIPER – Mēness dienvidu polā blakus gigantiskam krāterim, kas nosaukts itāļu aviatora Umberto Nobiles vārdā. Šajā apgabalā – un pašā krāterī jo īpaši – gaisma no Saules ir liels retums, tāpēc VIPER roveru no visiem citiem jebkad uzbūvētajiem NASA pašgājējiem atšķirs viena īpašība, kas transportam te, lejā, ir pašsaprotams atribūts. Proti, VIPER būs pirmais NASA pašgājējs, kam būs jaudīgi priekšējie lukturi ceļa izgaismošanai. Tieši tā – nevienam citam roveram tādu aprīkojumā nav bijis.
Rovera VIPER nosaukums ir abreviatūra no "Volatiles Investigating Polar Exploration Rover" jeb, aptuveni pārfrāzējot, gaistošo savienojumu polārais izpētes rovers. Tā galvenais uzdevums būs rosīties pa tumšiem nostūriem 73 kilometru diametra krāterī, kurš pārsvarā slīgst ēnās un kur attiecīgi ir stindzinoši auksts. Tā ir viena no saltākajām vietām Saules sistēmā, un temperatūra reizēm mēdz noslīdēt pat zem -200 grādiem pēc Celsija.
VIPER tur meklēs vērtīgāko no resursiem kosmosa izpētē – ūdeni. Tas ir svarīgs ne tikai dzīvības uzturēšanas sistēmām, ja uz Mēness tiks izveidota pastāvīga bāze, bet arī raķešdegvielas ražošanai, ūdeni sadalot ūdeņradī un skābeklī. Ja plānojam ilgtermiņa uzturēšanos uz Mēness, ražot degvielu uz vietas, sadalot ūdeni ūdeņradī un skābeklī, būs daudz izdevīgāk nekā to piegādāt no Zemes. 2018. gadā publicētā ziņojumā lēsts, ka izmaksas varētu būt pat 20 reižu mazākas.
Šobrīd virkne pētījumu liecina, ka triecienu krāteros Mēness polos, kur gaisma vai nu neiespīd nemaz, vai iespīd ļoti slīpā leņķī un uz īsu brīdi, atrodas miljardiem tonnu ledus.
"VIPER misija palīdzēs zinātniekiem atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem par ledus krājumiem – kur ledus atrodas, cik lielā koncentrācijā, cik dziļi," BBC citē VIPER misijas vadošo zinātnieku Entoniju Kolaprītu. Viņš norāda, ka VIPER rovers mums ļaus ielūkoties vietās, kuras līdz šim bijušas neizpētītas. "Mēness poli ir dramatiska vide, īpaši dienvidu pols, kur sen notikušu triecienu rezultātā krāteru malās pacēlušies kalni, kas Everestam liktu izskatīties pēc pundura. Tas tiešām būs kaut kas nepieredzēts," par ainavām, ko mums atklās VIPER, piebilst zinātnieks.
Kā jau minēts, VIPER nereti darbosies pilnīgā tumsā un salā, tāpēc šis būs pirmais NASA pašgājējs, kas aprīkots ar jaudīgiem priekšējiem lukturiem ceļa izgaismošanai, navigācijai, potenciāli bīstamu šķēršļu apbraukšanai, ledus krājumu meklēšanai. Inženieri labākos risinājumus sāka meklēt un izmēģināt jau pirms vairāk nekā gada NASA Eimsa pētījumu centrā Kalifornijā, kur tostarp ir laboratorija ar simulētu Mēness vidi.
"Principā izaicinājumi mums ir tādi paši kā jebkuram automašīnas konstruktoram – vai runa ir par roveru vai jaunāko sedana modeli, slikts apgaismojums nozīmē, ka vadītājs nevar detalizēti redzēt apkārtni. Mums tam jāpievērš īpaša uzmanība, jo atpakaļceļa nebūs," pērn skaidroja datorzinātnieks un VIPER misijas navigācijas sistēmu speciālists Ulands Vons. Līdz šim vienīgās gaismas, kas bija NASA pašgājējiem, bija Marsa roveros zinātniskajos instrumentos – atsevišķas diodes mikroskopos. Marsa roveriem lielākoties ir iespēja darboties Saules gaismā, bet VIPER bieži šādas ekstras nebūs.
VIPER lukturi būs uz masta uzmontēti un grozāmi LED paneļi, kas nodrošinās gan šaurāku, koncentrētāku gaismas kūli (tālās gaismas), gan mazākas intensitātes tuvās gaismas. Šķiet, kas gan tur sarežģīts un ko tur daudz izmēģināt – uzliec LED paneļus uz grozāma "kāta" un gatavs! Taču Mēness sarūpējis dažādus sarežģījumus. Piemēram, Mēness regolīts – smalkie pulverveida putekļi, kas sedz Mēness virsmas augšējo kārtu – ļoti labi atstaro gaismu atpakaļ gaismas avota virzienā. Tas var "apžilbināt" rovera kameras. Tāpēc rūpīgi jāeksperimentē ar gaismas elementu izvietojumu, lai šo atstarošanās problēmu pēc iespējas mazinātu.
Eimsa pētījumu centrā veikta tikai izpēte – kad inženieri būs atraduši labāko risinājumu, tad stafeti pārņems kolēģi NASA Džonsona kosmosa centrā Hjūstonā, kur VIPER gaismas elementi tiks uzbūvēti. Tiks radīti divi daudzsološākie prototipi, no kuriem vēlāk izvēlēsies robustāko un piemērotāko.
VIPER rovers ir daļa no "Artemis" misijas, kuras nolūks ir šajā desmitgadē atkal nogādāt cilvēkus uz Mēness virsmas, tostarp pirmo reizi kāju uz Mēness spers sieviete. Ja VIPER rovera izstrādē nebūs kavēšanās, tad tam jāpiezemējas 2023. gada nogalē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!