NASA pirms dažām dienām paziņoja, ka izraudzīta vietu, kur 2023. gadā jāpiezemējas pašgājējam VIPER – Mēness dienvidu polā blakus gigantiskam krāterim, kas nosaukts itāļu aviatora Umberto Nobiles vārdā. Šajā apgabalā – un pašā krāterī jo īpaši – gaisma no Saules ir liels retums, tāpēc VIPER roveru no visiem citiem jebkad uzbūvētajiem NASA pašgājējiem atšķirs viena īpašība, kas transportam te, lejā, ir pašsaprotams atribūts. Proti, VIPER būs pirmais NASA pašgājējs, kam būs jaudīgi priekšējie lukturi ceļa izgaismošanai. Tieši tā – nevienam citam roveram tādu aprīkojumā nav bijis.
Rovera VIPER nosaukums ir abreviatūra no "Volatiles Investigating Polar Exploration Rover" jeb, aptuveni pārfrāzējot, gaistošo savienojumu polārais izpētes rovers. Tā galvenais uzdevums būs rosīties pa tumšiem nostūriem 73 kilometru diametra krāterī, kurš pārsvarā slīgst ēnās un kur attiecīgi ir stindzinoši auksts. Tā ir viena no saltākajām vietām Saules sistēmā, un temperatūra reizēm mēdz noslīdēt pat zem -200 grādiem pēc Celsija.
VIPER tur meklēs vērtīgāko no resursiem kosmosa izpētē – ūdeni. Tas ir svarīgs ne tikai dzīvības uzturēšanas sistēmām, ja uz Mēness tiks izveidota pastāvīga bāze, bet arī raķešdegvielas ražošanai, ūdeni sadalot ūdeņradī un skābeklī. Ja plānojam ilgtermiņa uzturēšanos uz Mēness, ražot degvielu uz vietas, sadalot ūdeni ūdeņradī un skābeklī, būs daudz izdevīgāk nekā to piegādāt no Zemes. 2018. gadā publicētā ziņojumā lēsts, ka izmaksas varētu būt pat 20 reižu mazākas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!