Betsibokas upe Madagaskaras piekrastē. Koši sārtie toņi nav “fotošops”, bet gan spēcīgas erozijas rezultāts, lietusūdeņiem ieskalojot augsni no krastiem upē, kas to pēc tam nes uz jūru. “Skaistās krāsas, ko redzu no kosmosa, patiesībā ir sekas erozijai un zemes teritoriju zaudēšanai,” skaidro astronauts Tomā Peskē
Tiem, kas savu darba ikdienu vada 400 kilometru augstumā virs cietzemes – astronautiem Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) – ik dienu paveras tādi skati uz Zemi, kurus mums, "mirstīgajiem", neredzēt. Par laimi daudzi astronauti starp stacijas uzturēšanas darbiem, izmēģinājumiem un eksperimentiem atrod arī laiku šīs ainas iemūžināt fotogrāfijās un video, ļaujot mums paraudzīties uz planētu no augšas. Viens no tiem, kam ir lielisks ķēriens uz skaistām fotogrāfijām, ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) astronauts Tomā Peskē.

Francūzis SKS ir jau otrajā misijā, un oktobra sākumā arī kļūs par ceturto EKA astronautu un pirmo francūzi, kurš pildīs stacijas komandiera pienākumus.

Aizvadītajā piektdienā Peskē no savā "Flickr" kontā publicēja vienu no skaistākajiem kadriem ar polārblāzmu, kas uzņemts no kosmosa. Bilde tapusi 20. augustā, un tajā redzamā polārblāzma gluži kā zaļganas čūskas vijas cauri atmosfēras augšējiem slāņiem virs apvāršņa. Tālumā "čūskas" dzen gaisā gaismas pīķus un izgaist sārtā atblāzmā. Zem šī visa gaismu šova redzami mākoņi un okeāns.
"Vēl viena polārblāzma, bet šī ir īpaša – tā ir tik ļoti spoža. Pilnmēness izgaismo Zemes ēnas pusi gandrīz kā dienā," tviterī bildi raksturo Peskē. Viņš neprecizē, vai šī polārblāzma novērota planētas ziemeļu vai dienvidu puslodē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!