Mākslinieka interpretācija par Bernardinelli–Berntsīna komētu. NOIRLab/NSF/AURA/J. da Silva
Pēc apmēram 10 gadiem (kosmiskos mērogos tas tāds acumirklis vien ir) Saules sistēmas iekšieni apciemos kāda viešņa, kas te pēdējo reizi bija pirms 3,5 miljoniem gadu. Laikā, kad cilvēki ne tuvu nestaigāja pa šo pasauli. Tā ir, iespējams, lielākā līdz šim pamanītā komēta. Tikai mieru – arī tad, kad tā trauksies cauri mūsu kosmiskajam "rajonam", milzīgā Bernardinelli–Bernstīna komēta būs gandrīz 11 astronomisko vienību jeb vairāk nekā 1,65 miljardu kilometru attālumā no Saules. Bunkurus varam negatavot, Zemi tā neapdraud, taču pats notikums aizvien ir ļoti interesants.

Bernardinelli-Bernstīna komēta nosaukta par godu tās atklājējiem Pedro Bernardinelli un Gerijam Bernstīnam. "Sausākā" klasifikācijā šis objekts iegrāmatots ar daudz piņķerīgāko nosaukumu C/2014 UN271.

Pirmo reizi šis objekts attēlos fiksēts 2014. gadā, taču par tā atklāšanu, proti, par to, ka tā ir komēta, "NOIRLab" paziņoja vien šogad 25. jūnijā. Abi astronomi caurskatīja vairāk nekā 80 tūkstošus attēlu, kas uzņemti laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam "Dark Enery Survey" (DES) projektā, kura nolūks ir kartēt aptuveni 300 miljonu galaktiku atrašanās vietu un kustību un citus parametrus, lai labāk izzinātu pagaidām vēl noslēpumiem bagāto tumšo enerģiju. Procesā DECam ("Dark Energy Camera") attēlos iemūžināti arī daudzi citi objekti, ne tikai galaktikas, tostarp vismaz 800 tuvāki un tālāki Saules sistēmas objekti. DECam bildēs Bernardinelli un Bernstīns objektu, kas nu apstiprināts kā komēta, fiksēja 32 reizes.

KosmossAstronomijazinatneAstrofoto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit