Viss tikai no tūbiņām? Ko, cik daudz un kā kosmosā ēd astronauti  (16)

Vai arī šobrīd kosmosa ceļotājiem jāaprobežojas tikai ar biezeņiem no tūbiņām? Ne gluži. Tomēr izstrādāt gan kompaktu, gan uzturvielām un kalorijām gana bagātu, gan arī baudāmu ēdienu lietošanai mikrogravitācijas apstākļos ir visai sarežģīts uzdevums, vēstīts žurnāla "Discover Magazine" septembra/oktobra numurā.

Mums te, lejā, par ikdienas maltīšu pagatavošanu ne tuvu nav jādomā tik rūpīgi, kā tas jādara NASA un citām kosmosa aģentūrām.

"Mūsu apkalpes locekļiem jābūt veiktspējīgiem un veselīgiem, strādājot ekstrēma stresa situācijās. Uzturs ietekmē katru fizioloģisko aspektu, un tas var vai nu palīdzēt tev būt ļoti veselīgam vai arī veselību graut," izdevumā "Discover Magazine" skaidro NASA zinātniece Greisa Daglasa, kura Džonsona kosmosa centrā vada par kosmosā lietojamās pārtikas pētījumiem atbildīgo darba grupu.

^{Foto: NASA}

Pagatavot veselīgu maltīti mikrogravitācijas apstākļos, SKS šaurībā, kur turklāt katrs brīvais kakts piepakots ar aprīkojumu, kuru nebūtu vēlams noķēzīt ar zemeņu ievārījumu vai piebārstīt ar cepumu drupačām, ir diezgan liels izaicinājums.

Lai pārtiku varētu ērti un droši lietot SKS, tai jāatbilst vairākiem priekšnosacījumiem. Tos īsi un viegli uztverami izklāsta Kanādas Kosmosa aģentūra.

Pirmkārt, pārtikai jābūt kompaktai. Popkorns un pufīgas pakas ar čipsiem gluži nebūs ideālais našķis, jo vietas stacijā ir maz. Ļoti maz.

Otrkārt, tai jābūt pēc iespējas vieglākai. Kravas nogādāšana kosmosā ir ļoti dārgs pasākums. Katrs kilograms ir jāpārdomā.

Treškārt, tai jābūt pasterizētai vai citādi apstrādātai, lai nodrošinātu iespēju to ilgstoši uzglabāt bez riska, ka pārtika sabojāsies. Minimālais termiņš ir vismaz seši mēneši – apmēram tik ilga ir viena astronautu maiņa SKS.

Ceturtkārt, ēdienam jābūt uzturvielām bagātam, ar augstu enerģētisko vērtību. Retu reizi astronauti atļaujas kādu "fast-food" vaļību, piemēram, kad kosmosa stacijā cepa picas, taču tās ir retas svētku reizes par godu īpašiem notikumiem. Ikdienas uzturs ir veselīgs, barojošs.

Piektkārt, pārtikai vēlams būt lipīgai, ķepīgai vai mitrai. Mikrogravitācijas apstākļos drūpoša ēdiena krikumi var aizlidot kur nu kurais un iekļūt vietās, kur svešķermeņiem nebūtu vēlams atrasties. Ir tikai vēlams, lai kosmosa stacijā ēdiens var "saturēt pats sevi kopā".

Sestkārt – ēdienam vēlams būt ar izteiktu garšu. Jau 60. gados astronauti secināja, ka garšas maņa mikrogravitācijas apstākļos nav tik spēcīga un niansēta kā uz Zemes. Plašāku skaidrojumu, kāpēc tā, var gūt šajā NASA bukletā. Dažiem garša varētu nešķist kā pārāk būtisks aspekts – astronauti taču galu galā ir supertrenēti un izturīgi, vai ne? Galvenais, lai pārtika pilda funkciju un nodrošina organismu ar visu nepieciešamo! Taču pamēģiniet paši pusgadu mieloties ar pliekanu, bezgaršīgu ēdienu. Tas noteikti nenāk par labu apkalpes morālei, tāpēc kosmosa aģentūru pētnieki pieliek visas pūles, lai maltītes kosmosā būtu ne tikai funkcionālas, bet arī baudāmas.

Ne visi ēdieni, kas tiek piegādāti kosmonautiem SKS, atbilst visiem sešiem kritērijiem. Piemēram, reizi pa reizei astronauti tiek pie svaigiem dārzeņiem un augļiem. Tie jāapēd dienu laikā, pirms sākuši bojāties – tos nevar uzglabāt tik ilgstoši kā vakuumā iepakotus, atūdeņotus, termiski apstrādātus produktus. Taču varam iedomāties, kādu baudu astronautiem sagādā iekosties svaigā, kraukšķīgā burkānā vai ābolā, kad vairākus mēnešus ēsta tikai speciāli apstrādāta pārtika.

Tāpat kā uz zemes, arī kosmosā visi nav pēc vienas mērauklas mērāmi – vērā jāņem gan dzimums, gan ķermeņa masa, gan katra astronauta specifiskās uztura vajadzības. Varētu šķist, ka lidināties bezsvara stāvoklī ir viegls darbs, kas neprasa nekādu piepūli, un attiecīgi arī ikdienas kaloriju patēriņam jābūt mazākam, taču patiesībā ir gluži pretēji – NASA vadlīnijas nosaka, ka astronautiem SKS caurmērā nepieciešams pat nedaudz vairāk kaloriju nekā uz zemes, lai pēc iespējas saglabātu kaulu blīvumu un muskuļu masu. Jāatceras arī, ka SKS apkalpes locekļi ik dienu aptuveni divas stundas trenējas īpašos trenažieros. Proti, arī mikrogravitācijas apstākļos ir gana iespēju kalorijas "nodedzināt".

Ēdienam jānodrošina ne tikai vajadzīgais kaloriju daudzums, bet arī organismam nepieciešamās vielas, piemēram, D, K un C vitamīni, kam ir būtiska loma kaulu veselības uzturēšanā. Ar uztura bagātinātājiem tiek uzņemtas omega-3 tauktskābes, B₁₂ vitamīns, dzelzs, aizpildot "robu", ko nespēj nodrošināt SKS pieejamā pārtika.

Pašos pamatos formula par vērtīgu pārtiku ir vienkārša. "Ja tas tev nāk par labu uz zemes, tas pārsvarā nāks tev par labu arī kosmosā," spriež Daglasa. Izaicinājums ir – kā līdzvērtīgu uzturu nodrošināt ļoti specifiskā vidē.

Pēc desmitgadēm ilgušiem pētījumiem NASA pakāpeniski maina pieeju un uztura bagātinātājus vai ļoti specifiski sagatavotu ēdienu, cik vien iespējams, aizvieto ar no augļiem un dārzeņiem pagatavotiem produktiem. Tas, protams, ir sarežģīts uzdevums – augļi un dārzeņi, kaut bagāti ar dažādiem bioloģiski aktīviem savienojumiem, bieži nesatur gana daudz kaloriju. Vienkārši palielināt augļu un dārzeņu daudzumu nav vairants – atkal jāatceras, ka vieta uzglabāšanai kosmosa stacijā ir ļoti ierobežota.

NASA izmanto dažādas ēdiena sagatavošanas metodes, lai samazinātu gan ēdiena apjomu, gan masu, pēc iespējas saglabājot enerģētisko vērtību un arī vērtīgos vitamīnus un uzturvielas.

Pārsvarā kosmosa stacijā patērēto ēdienu pēc sagatavošanas veida var iedalīt vairākās lielās kategorijās. Tie ir svaigi produkti, kas jāpatērē uzreiz. Tad ir arī žāvēti produkti, kurus var ilgi uzglabāt (piemēram, žāvētas aprikozes). Daļa ēdienu ir vienkārši atūdeņoti vai sagatavoti procesā, ko sauc par liofilizāciju – atūdeņošanu zemā temperatūrā un vakuumā. Daļa produktu ir sterilizēti ar dažādām metodēm – izmantojot jonizējošu starojumu vai, piemēram, karsēšanu paaugstinātā spiedienā. Savukārt riekstiem nekāda īpaša sagatavošana nav nepieciešama – tie ir vērtīgi gan no enerģētiskās vērtības un uzturvielu aspekta, gan kompakti, viegli un ilgi uzglabājami.

Kanādas Kosmosa aģentūra klāsta, ka kosmosa stacijā nemaz tik ierobežota ēdienkarte nav – astronauti var kombinēt savas maltītes no vairāk nekā 200 dažādiem ēdienu un dzērienu vienumiem.

Kosmosā var tikt gan pie sulas – koncentrāts jāatšķaida ar ūdeni un jāmalko, sūcot caur speciālu salmiņu –, gan pie olu kulteņa, kas ir iepriekš pagatavots, atūdeņots un iepakots. Var mieloties arī ar ar jonizējošu starojumu apstrādātu liellopa gaļas steiku, bet ātram enerģijas lādiņam noderēs žāvētas aprikozes. Atceries, ka kosmosā vēlams mieloties ar ķepīgiem un mitriem ēdieniem, lai izvairītos no drupaču lidošanas pa malu malām? Tāds ir arī šokolādes pudiņš – viena no desertu izvēlēm, kas pieejama astronautiem.

Galvenās maltītes ieturēšanas procedūra kosmosa stacijā parasti ir piecu secīgu darbību kopums – vispirms izvēlētā pārtika jāuzsilda kondukcijas krāsī vai jārehidratē saskaņā ar instrukciju uz iepakojuma. Arī dzērieni uz kosmosa staciju netiek nogādāti jau gatavi lietošanai, bet gan koncentrāta veidā – tiem jāpievieno karsts vai auksts ūdens, atkarībā no izvēlētā dzēriena veida. Pēc tam uzsildītās maltītes iepakojums tiek attaisīts – laiks ieturēties. Visbeidzot, ja nu kaut kas "izbēdzis" no iepakojuma un lidinās apkārt, šie krikumi jānover – ar muti!

^{Foto: NASA}

Lai pusgadu ilgo uzturēšanos kosmosa stacijā astronautiem, kuri ir dažādu tautību, padarītu patīkamāku, reizi pa reizei tiek izpildītas arī īpašas vēlmes un našķu "specpasūtījumi". Kanādietim Krisam Hadfīldam tie cepumi ar kļavu sīrupu vai kūpināts lasis, francūzim Tomā Peskē – liellopa sautējums Burgundijas gaumē, bet Itālijas astronautei Samantai Kristoforeti šefpavāri sarūpēja specpasūtījuma enerģijas batoniņus.

Kaut dārgi un ne katru dienu iespējams, tomēr apgādāt Starptautisko kosmosa staciju ar nepieciešamo var regulāri. Tā tas nebūs tālākos kosmosa ceļojumos, tāpēc NASA un citas kosmosa aģentūras jau gadiem eksperimentē, kā svaigu un veselīgu ēdienu ražot kosmosa stacijās un kuģos uz vietas. SKS ir "Veggie" jeb "Vegetable Production System" – kosmosa stacijas "siltumnīca", kur astronauti mikrogravitācijas apstākļos audzē salātus un citus zaļumus, pētot, kā šo procesu pilnveidot un padarīt pēc iespējas efektīvāku.