Nedēļas nogalē sekmīgi startēja "Atlas V" nesējraķete, kas nogādāja kosmosā NASA zondi "Lūsija" ("Lucy"). Misija ilgs vairāk nekā desmit gadus, un šajā laikā zonde apciemos vairākus asteroīdus, tostarp tā dēvētos trojiešus, kas ap Sauli riņķo pa Jupitera orbītu. Šos Saules sistēmas objektus neviena zonde vēl līdz šim nav apmeklējusi, bet "Lūsija", veicot sarežģītu manevru sēriju, paciemosies pie septiņiem no tiem. Šī misija ir iespaidīga gan tās vērienīguma ziņā, gan tajā, ko "Lūsijas" ievāktie dati varētu atklāt mums par Saules sistēmas veidošanās sākumu. Tas būs atskats mūsu kosmosa "rajona" pirmssākumos.
Trojieši un grieķi kosmosā – kas tie tādi?
Lielākā daļa Saules sistēmas asteroīdu "dzīvo" joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. NASA uzskaitē ir vairāk nekā 1,1 miljonu šo "mazo planētu", no kuriem nelielākie ir vien dažu desmitu metru diametrā, bet prāvākie – simtiem kilometru lieli. Asteroīds Vesta ir pat vairāk nekā 500 kilometrus diametrā. Taču, kaut to skaits ir prāvs, kombinētā visu šo objektu masa tāpat nepārsniedz mūsu Mēness masu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
