Kas vispār ir informācija? It kā vienkāršs jautājums ar vienkāršu atbildi – informācija ir vēstījums par kaut ko. Ziņas medijos, ziņas, ko nododam cits citam sarunā vai tikai ar žestu vien. Ziņas, kas glabājas datu nesējos un kaut ko pastāsta par, piemēram, Senās Ēģiptes piramīdām vai jauno koronavīrusu. Ziņas, ko par sevi klusējot nodod lakotā padomju laiku sekcija vecmāmiņas mājā – forma, izmērs, krāsa. Bet tā fundamentāli – kas īsti ir informācija. Un – cik daudz tās ir par visu, kas vien eksistē? To mēģinājis kvantificēt Portsmutas Universitātes fiziķis Melvins Vopsons.
Pētnieki jau visai sen, liekot lietā dažādus domu eksperimentus un paradoksus, lūkojuši pēc saiknes starp fizisko pasauli un informāciju. Centušies izpētīt, kā un kāpēc informācija var tikt iekodēta fiziskā matērijā. Kā Amerikas Fizikas institūts raksta publikācijā vietnē "Phys.org", šīs pētniecības joma īpaši strauji attīstījās digitālajā laikmetā, jo nu bija saskatāms arī reāls, praktisks pienesums, ko tehnoloģiju attīstībā varētu nest atbildes uz šiem jautājumiem. Viens no atslēgas cilvēkiem šajā lauciņā ir matemātiķis un elektronikas inženeiris Klods Šenons, informācijas teorijas pamatlicējs un nozīmīgās publikācijas "Komunikācijas matemātiskā teorija" autors.
Arī mūsdienās izskan dažādas versijas, kas īsti ir informācija tādā fundamentālā izpratnē. Ja nu informācija ir burtiski sataustāma, fundamentāla visas fiziskās realitātes sastāvdaļa – kā matērija un enerģija? Izskanējušas pat versijas, ka informācija varētu būt matērijas piektais agregātstāvoklis – cietas vielas, šķidrumi, gāzes, plazma un informācija. Galu galā gan matērija, gan enerģija nes sevī arī informāciju – par to masu, ātrumu, lādiņu un tā tālāk. Tie visi ir informācijas "kumosi", informācijas biti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
