Zinātnieku 'kašķis' par dīvainā Saules sistēmas viesa 'Oumuamua' izcelsmi turpinās  (13)

Hārvarda Universitātes astrofiziķis Avi Lēbs izraisīja pamatīgu rezonansi zinātnieku un arī plašākās aprindās, savā grāmatā "Extraterrestrial: The First Sign of Intelligent Life Beyond Earth" spekulējot, ka "Oumuamua" patiesībā varētu būt saprātīgu ārpuszemes būtņu būvēta zonde, kas savā ceļā cauri Saules sistēmai tostarp "uzmeta aci" Zemei. Kaut dažādas versijas par saprātīgiem starpgalaktiskiem viesiem Zemes tuvumā izskan visai regulāri, parasti tās gluži neizvirza tik prominentas universitātes astrofiziķis. Lēba versiju liela daļa kolēģu neuzņēma gluži ar atplestām rokām un veltīja tai visai skarbu kritiku.

Turpinot mēģinājumus izskaidrot iegarenā objekta "Oumuamua" izcelsmi un ceļu līdz Saules sistēmai, ar vienu no versijām, kas guva samērā lielu atbalstu, 2021. gada pavasarī klajā nāca Arizonas Štata universitātes astrofiziķi Alans Džeksons un Stīvs Dešs, divos pētījumos izklāstot gan to, kā varētu būt skaidrojams "Oumuamua" netipiskais paātrinājums, lidojot cauri Saules sistēmai, gan lidojuma trajektorija, gan iespējamā izcelsme. Džekons un Dešs šajās publikācijās, kas atrodamas izdevumā "Advancing Earth and Space Science" (klikšķini šeit un šeit), spriež – "Oumumamua" ir slāpekļa ledus klucis, kas varētu būt cēlies no Plutonam līdzīgas pundurplanētas, proti, ir šādas pundurplanētas atlūza, kas radusies sadursmes rezultātā (tiek lēsts, ka aptuveni 0,5% no Plutona masas ir tīrs slāpekļa ledus). Viņu aplēses liecina, ka šāda veida sadursmes citviet Piena ceļā varētu kopumā radīt un starpzvaigžņu telpā izsviest apmēram 100 triljonus šādu objektu, no kuriem puse sastāvētu no ūdens ledus, bet puse no slāpekļa ledus. Pētnieki uzskata, ka ar šādu daudzumu pietiek, lai ar statistiski nozīmīgu varbūtību šādi objekti pietiekami bieži trauktos cauri arī Saules sistēmai un varētu tikt pamanīti. Vairāk par Džeksona un Deša versiju vari lasīt rakstā "Izskan vēl viena versija par mistiskā Saules sistēmas viesa "Oumuamua" izcelsmi".

Nu Lēbs ar domubiedru Amiru Siradžu izdevumā "New Astronomy" publicējis darbu, kurā oponē Džeksonam un Dešam. Lēba un Siradža ieskatā mūsu galaktikā vienkārši nav tik daudz Plutonam līdzīgu objektu, lai šādi slāpekļa ledus kluči gana bieži lidotu cauri arī mūsu Saules sistēmai un astronomi laiku pa laikam kādu šādu objektu varētu fiksēt.

Versija, ka "Oumuamua" ir slāpekļa aisbergs, ir "ar caurumiem", jo visumā vienkārši nav gana daudz slāpekļa, lai šādus lielus objektus ("Oumuamua" ir aptuveni 400-800 metrus garš un 35-167 metrus plats) radītu pietiekamā daudzumā. Tīrs slāpekļa ledus ir retums un līdz šim atrasts vien uz Plutona, kur sastāda ap 0,5% no tā masas, vietne "Phys.org" citē Siradžu. Viņš un Avi Lēbs savos aprēķinos secinājuši – lai mūsu galaktikā varētu rasties gana daudz šādu slāpekļa aisbergu, vajadzētu tik daudz Plutonam līdzīgu objektu, ka to kopējā masa 60 reižu pārsniegtu zvaigžņu masu Saules sistēmā. "Bet tas ir neprāts. Tas ir absurds," konkurējošās grupas versiju noraida Siradžs.

Viņš arī uzsver, ka šāds rezultāts ir tad, ja aprēķinos daļa faktoru neesot ņemti vērā, piemēram, kosmiskā starojuma ietekme, kas konstanti erodē šādus caur starpzvaigžņu telpu lidojošus objektus kā "Oumuamua". Ja ņem vērā arī šo faktoru, tad Lēbs un Siradžs uzskata, ka Plutonam līdzīgu objektu kopējai masai jābūt pat 1000 reižu lielākai nekā visu Piena ceļa zvaigžņu masai. "Slāpekļa modeļa izskaidrojums nu ir atspēkots, kas nozīmē, ka "Oumuamua" mistērija aizvien ir neatbildēts jautājums," spriež Siradžs un uzskata, ka tam jābūt papildu dzinulim turpmāk cītīgāk meklēt un pētīt šādus grūti pamanāmus objektus.

Slāpekļa ledus kluča nometnes pārstāvji Džeksons un Dešs, protams, nepiekrīt Siradža un Lēba secinājumiem un uzskata, ka viņu aplēses par apmēram 100 triljoniem Plutonam līdzīgu objektu nav nepamatotas un pārspīlētas. "Siradžs un Lēbs mūsu aprēķinos neatrada kļūdu," vietnei "Live Science" skaidro Dešs. "Tā vietā viņi mēģināja "uz ātro" veikt paši savus aprēķinus, izdarot daudz aptuvenu aplēšu un pieņēmumu, un nāca klajā ar dažādiem skaitļiem, kas, viņuprāt, noraida mūsu secinājumus," Arizonas Štata universitātes astrofiziķis visai skarbi izsakās par konkurējošās grupas viņam veltīto kritiku un piebilstot: "Viņi cenšas radīt strīdīgu situāciju tur, kur tās nav."

Pagaidām gan Siradžam jāpiekrīt tajā, ka "Oumuamua" sastāvs un izcelsme nebūt nav simtprocentīgi droši atbildēts jautājums. Tas aizvien ir fascinējošs objekts, kādam līdzīgu astronomi iepriekš Saules sistēmā nebija fiksējuši. "Oumuamua" patraucās mums garām ar ātrumu, kas lielāks par 90 tūkstošiem kilometru stundā jeb 25 kilometriem sekundē, aiz sevis atstājot virkni jautājumu, par kuriem astronomi galvu lauzīs droši vien vēl gadiem ilgi.