Konkrētais objekts, kas nobildēts ar Habla teleskopu, atrodas apmēram 400 līdz 600 gaismas gadu attālumā no mums un pagaidām ir pazīstams vien ar izteikti piņķerīgu apzīmējumu, kas paredzēts astronomu kartotēkām, bet ne tam, lai mēs, cilvēki "parastie", to iegaumētu. Šis objekts šobrīd godājams par J1672835.29-763111.64. Ja to neizskaidrojamā kārtā varētu saskatīt no Zemes, tad mums būtu jādodas uz Zemes dienvidu puslodi un jāveras tajā debess pleķī, kur redzams Hameleona zvaigznājs, skaidrots NASA ierakstā pie publicētā attēla.
Vispirms īsi par to, kā zvaigznes šādos kosmosa apgabalos veidojas. Gāze šajos starpzvaigžņu telpas mākoņos nav sadalīta vienmērīgi. Vietām tā ir retinātāka, vietām daudz blīvāk saspiesta. To ietekmē vairāki procesi, tostarp arī tā saucamais zvaigžņu vējš jeb lādētu daļiņu plūsma no citām netālu esošām zvaigznēm, kas noteiktos apgabalos sazpiež gāzi ciešāk. Vietās, kur gāze ir īpaši blīva, tā gravitācijas ietekmē var kolapsēt un izveidot zvaigznes aizmetni jeb protozvaigzni. Protozvaigznes griežas ap savu asi, tādējādi gāzes ap zvaigzni esošajā mākonī ar laiku izkārtojas diskā, no kura protozvaigzne pakāpeniski velk klāt. Pievienojot arvien vairāk materiāla, protozvaigznes gravitācija kļūst spēcīgāka, un tiek pievienots vēl vairāk materiāla, raksta vietne "Science Alert".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
