Viena aizkavēšanās pēc otras, un teleskops, kuru sākotnēji bija plānots palaist 2007. gadā, kosmosā dosies tikai šogad pašā nogalē (ja nebūs kārtējā aizķeršanās). Runa ir par nākamās paaudzes observatoriju – iespaidīgo Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kurš mums sola ieskatu arī tajā, kas notiek tālu pasauļu atmosfērās. Taču Džeimsa Veba kosmiskais teleskops būs observatorija ar plašu pielietojumu, un citplanētu pētniecība būs tikai viena no jomām. Taču Eiropa šīs desmitgades izskaņā plānojusi palaist kosmisko teleskopu, kura vienīgais uzdevums rūpīgāk izpētīt tālas planētas. Nupat parakstīti līgumi ar kopējo vērtību 200 miljoni eiro, lai sāktu observatorijas ARIEL būvniecību.
ARIEL ir abreviatūra no "Atmospheric Remote-Sensing Infrared Exoplanet Large-survey" jeb, "pārpakojot" šo garo nosaukumu latviski, šis teleskops veiks plašus novērojumus infrasarkanajā spektra diapazonā, pētot citplanētu atmosfēras.
To iespējams paveikt ar tā dēvēto tranzīta metodi. Šobrīd šī ir viena no metodēm, kas ļauj vispār konstatēt kādas planētas eksistenci. To dara, piemēram, TESS ("Transiting Exoplanet Survey Satellite") teleskops – vēro kādu zvaigzni un piefiksē izmaiņas zvaigznes izstarotajā gaismā. Ja tā periodiski kļūst blāvāka, bet tad atkal atgūst iepriekšējo spožumu, viens no iemesliem var būt ap zvaigzni riņķojoša planēta, kas, šķērsojot zvaigznes disku no teleskopa skatupunkta, uz brīdi bloķēja daļu gaismas. Taču pagaidām uzsvars ir vien uz planētu atrašanu. Kopš 90. gadu vidus ar dažādām metodēm uzietas jau vairāk nekā 5000 citplanētas. Tās ir apstiprinātās. Kandidātu ir vēl vairāk, un īpaši ražīgi bijuši tieši pēdējie gadi.
Nu jaunās misijas – gan Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, gan ARIEL –, lūkos jau atrastās citplanētas izpētīt un beidzot ļaus astronomiem noskaidrot, no kā sastāv to atmosfēra. Dažos gadījumos šo to par citplanētu atmosfēru esam uzzinājuši arī ar pašreiz pieejamajiem rīkiem un metodēm, bet specializētais ARIEL teleskops sola daudz detalizētāku ieskatu. Vērojot jau atrastas planētas pāreju pāri kādas zvaigznes diskam (tranzītu), ARIEL "ķers" gaismu, kas izspīdējusi cauri šīs planētas atmosfērai. Pēc tam, analizējot šīs gaismas spektru, jau var noteikt, kāds ir šīs atmosfēras aptuvens ķīmiskais sastāvs. Tas savukārt var dot ieskatu par to, kādi apstākļi varētu valdīt uz šīs planētas.
ARIEL būs daudz mazāks nekā plašam uzdevumu lokam paredzētais Džeimsa Veba teleskops. Tā galvenā spoguļa diametrs būs vien 1,1 metrs (Veba teleskopam – ap 6,6 metri, Habla teleskopam ap 2,4 metri), taču šajā jomā panākumu atslēga ir specializācija, un ARIEL būs lieliski pielāgots savam vienīgajam uzdevumam. Tas svērs aptuveni pustonnu un teju viss būs no alumīnija, tostarp arī galvenais spogulis. Viena materiāla izmantošana ļaus samazināt nevēlamos efektus, ko rada deformācijas spēju temperatūras maiņu ietekmē. Visas virsmas deformēsies vienmērīgi un kopā.
"Galvenais izaicinājums nu ir izgatavot ļoti lielu, 1,1 metru diametrā, spoguli. Lai to perfekti nopulētu, nepieciešams perfekts alumīnija bloks bez jebkādiem piemaisījumiem un ar viendabīgu porainumu," raidorganizācijai BBC skaidro "RAL Space" galvenais inženieris Pols Eklstons. Detaļas teleskopam piegādās kopumā 60 uzņēmumi, bet procesu vadīs "Airbus", savukārt "RAL Space" būs atbildīgais uzņēmums par galvenā spoguļa un zinātnisko instrumentu montāžu un testēšanu.
Ja projekts noritēs bez aizķeršanās, teleskopam kosmosā jādodas 2029. gadā. Taču mēs labi zinām, ka vērienīgās kosmosa misijās aizkavēšanās faktiski ir lietu ierastā kārtība, nevis kādi īpaši reti izņēmumi, taču viss loģiski – daudzos gadījumos, ja pēc palaišanas tiek atklāta kāda kļūme vai defekts, neko daudz labot vairs nevar. Habla teleskops "dzīvo" vien 550 kilometru augstā orbītā, kur varēja nodrošināt gan pēc palaišanas konstatētā defekta novēršanu, gan pēc tam vairākas plānotas apkopes un atjauninājumus. Taču ARIEL no Zemes atradīsies 1,5 miljona kilometru attālumā, tāpēc labāk septiņreiz pārbaudīt, vienreiz palaist.
Ja Džeimsa Veba kosmiskais teleskops aplūkos desmitiem citplanētu, tad ar ARIEL zinātnieki plāno izpētīt jau vismaz tūkstoti un gūt ieskatu par to, kāda tad ir tipiska citplanētu atmosfēra – kādas sastopamas biežāk, kādas retāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
