Viena aizkavēšanās pēc otras, un teleskops, kuru sākotnēji bija plānots palaist 2007. gadā, kosmosā dosies tikai šogad pašā nogalē (ja nebūs kārtējā aizķeršanās). Runa ir par nākamās paaudzes observatoriju – iespaidīgo Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kurš mums sola ieskatu arī tajā, kas notiek tālu pasauļu atmosfērās. Taču Džeimsa Veba kosmiskais teleskops būs observatorija ar plašu pielietojumu, un citplanētu pētniecība būs tikai viena no jomām. Taču Eiropa šīs desmitgades izskaņā plānojusi palaist kosmisko teleskopu, kura vienīgais uzdevums rūpīgāk izpētīt tālas planētas. Nupat parakstīti līgumi ar kopējo vērtību 200 miljoni eiro, lai sāktu observatorijas ARIEL būvniecību.
ARIEL ir abreviatūra no "Atmospheric Remote-Sensing Infrared Exoplanet Large-survey" jeb, "pārpakojot" šo garo nosaukumu latviski, šis teleskops veiks plašus novērojumus infrasarkanajā spektra diapazonā, pētot citplanētu atmosfēras.
To iespējams paveikt ar tā dēvēto tranzīta metodi. Šobrīd šī ir viena no metodēm, kas ļauj vispār konstatēt kādas planētas eksistenci. To dara, piemēram, TESS ("Transiting Exoplanet Survey Satellite") teleskops – vēro kādu zvaigzni un piefiksē izmaiņas zvaigznes izstarotajā gaismā. Ja tā periodiski kļūst blāvāka, bet tad atkal atgūst iepriekšējo spožumu, viens no iemesliem var būt ap zvaigzni riņķojoša planēta, kas, šķērsojot zvaigznes disku no teleskopa skatupunkta, uz brīdi bloķēja daļu gaismas. Taču pagaidām uzsvars ir vien uz planētu atrašanu. Kopš 90. gadu vidus ar dažādām metodēm uzietas jau vairāk nekā 5000 citplanētas. Tās ir apstiprinātās. Kandidātu ir vēl vairāk, un īpaši ražīgi bijuši tieši pēdējie gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
