21. decembrī pulksten 17.59 sākās astronomiskā ziema. Dienas atkal beidzot pamazām kļūs garākas, un sauli virs apvāršņa redzēsim ar katru dienu arvien ilgāk. Taču – vai esi domājis, kā šajā datumā apvārsnis varētu izskatīties citās vietās uz Zemes? To ar simulāciju programmā "Stellarium" demonstrē un komentē astronoms un fizikas fans Aivis Meijers.

Katrs dzirdējis par polāro nakti un polāro dienu. Taču tā gluži nav, ka polārajā naktī visu laiku ir melna nakts. Jā, aiz ziemeļu polārā loka polārajā naktī ir tumšs, Saule ziemā tā arī virs apvāršņa neparādās, taču rīta blāzma un vakara blāzma tomēr ir un zināmu gaismu dod. Polārā nakts nenozīmē pilnīgu tumsu, bet gan to, ka Saule diennakts laikā neuzlec. Jo tuvāk ziemeļpolam, jo zemāk zem apvāršņa ir Saule. Pretēji, protams, šobrīd ir dienvidpolā, kur Saule tā arī nenoriet.

Kā šajā laikā izskatās uz ekvatora? Šobrīd tur Saule nelec tieši austrumos un neriet tieši rietumos, kā tas notiek rudenī un pavasarī. Tā lec diezgan precīzi dienvidaustrumos un riet dienvidrietumos, bet dienas laikā savā kulminācijā aizvien ir visai augstu – 66,5 grādus – virs apvāršņa. Atceramies, ka Zeme nerotē perpendikulāri orbītas plaknei ap Sauli, bet rotācijas ass ir aptuveni 23,5 grādu leņķī pret orbītas plakni. 90 grādi mīnus 23,5 grādi ir 66,5 grādi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!