Kosmisko bēru iemūžināšana: astronomi pirmo reizi novēro zvaigzni tieši pirms bojāejas  (3)

Sarkanais pārmilzis, kuru astronomi vēroja 2020. gada augustā, mēnesi vēlāk gāja bojā pārnovā – eksplozijā, kas ir masīvu zvaigžņu evolūcijas cikla beigu fāze un aiz kuras no iespaidīgās gāzu bumbas pāri paliek pārnovas atlikums. Šos triecienviļņa izveidotos gāzu un putekļu apvalkus astronomi iemūžinājuši daudzos ar teleskopiem uzņemtos attēlos, bet vēl nekad iepriekš zvaigzne nebija novērota tieši pirms pārnovas.

Novērojumi veikti ar divās Havaju salās esošiem teleskopiem – Havaju Universitātes Astronomijas institūta Halekala observatorijas "Pan-STARRS" teleskopu un Keka observatorijas teleskopiem. Nu dati apkopoti, analizēti un rezultāti publicēti prestižajā zinātniskajā izdevumā "The Astrophysical Journal", kā arī par šo novērojumu vēsta paziņojums Keka observatorijas vietnē.

"Šis novērojums sniedz nenovērtējamu ieskatu tajā, ko masīvas zvaigznes dara savos pēdējos mirkļos pirms pārnovas eksplozijas. Pirmo reizi vēsturē mēs faktiski novērojām sarkano pārmilzi eksplodējam!" gandarījumu neslēpj pētījuma vadošais autors Vins Džeikobsons-Galāns, Kalifornijas Universitātes Bērklijā pētnieks.

Minētā zvaigzne atradās apmēram 120 miljonus gaismas gadu attālumā no Zemes, tādējādi skaidrs, ka šis kosmiskais notikums patiesībā noticis tad, kad uz zemes vēl valdīja milzu reptiļi – Krīta periodā. Zvaigzne atradās galaktikā NGC 5731.

Lai labāk izprastu, kas notika šajā kosmosa apgabalā laikā pirms un pēc zvaigznes eksplozijas, pētnieki apkopoja arī iepriekš ievāktus datus no vairākiem citiem teleskopiem, īpašu uzmanību pievēršot novērojumu datiem no pēdējiem četriem mēnešiem pirms pārnovas. Ja līdzšinējie novērojumi liecināja, ka sarkanie pārmilži neilgi pirms pārnovām nekā īpaši atšķirīgi neuzvedas, tad šobrīd astronomiem ir pamats domāt, ka tā gluži nav. "Esmu patīkami satraukts par visiem jaunajiem "nezināmajiem", par kuriem ieskatu var sniegt šis atklājums," spriež Džeikobsons-Galāns, cerot uz vēl daudziem šādiem novērojumiem nākotnē. Tas varētu palīdzēt būtiski pārdefinēt astronomu priekšstatus par masīvu zvaigžņu "uzvedību" to evolūcijas pēdējos mēnešos.

Visu pētījumu var lasīt, klikšķinot šeit.