1984. gadā Antarktikā atrastais meteorīts ALH 84001 ir, iespējams, viens no visvairāk pētītajiem kosmosa "ciemiņiem". Tostarp meteorīts bija karstu diskusiju centrā 90. gados, kad pat toreizējais ASV prezidents Bils Klintons uzrunā pievērsās NASA paziņojumam – vairākas ALH 84001 iezīmes liecina, ka tas savulaik varētu būt izmainīts bioloģiskas aktivitātes ietekmē. Proti, ALH 84001 tika uzskatīts par lappusi kosmosa vēstures grāmatā, kas vēsta par, iespējams, reiz bijušu dzīvību uz Marsa. Nu ALH 84001 atkal palikts zem lupas, un secinājumi ir šādi – organisku molekulu klātbūtne bēdīgi slavenajā Marsa meteorītā nav pierādījums reiz bijušai dzīvībai uz sarkanās planētas.
1996. gadā NASA zinātnieku paziņojums izraisīja veselu notikumu lavīnu, un turpmākajos gados zinātnieki cītīgi sprieda un strīdējās par to, kā ALH 84001 atrastie ķīmiskie savienojumi varētu būt veidojušies. Izskaidrojumi bija gan abiotiski (tādi, kas neparedz bioloģiskas aktivitātes klātbūtni), gan saistīti ar senu mikroskopisku dzīvību uz Marsa, gan viedokļi, ka debates izraisījušās pazīmes meteorītā veidojušās jau pēc nokrišanas uz Zemes.
Ir visai labi izpētīts, ka ALH 84001 no Marsa atšķēlies pirms apmēram 17 miljoniem gadu trieciena rezultātā, bet uz Zemes nokritis pirms apmēram 13 tūkstošiem gadu. Nav arī nekāds brīnums, ka ALH 84001 savas popularitātes dēļ ir viens no visvairāk pētītajiem meteorītiem, tāpēc katrs jauns atklājums šobrīd ir īpaši interesants, jo nav viegli atrast jaunas nianses paraugos, kuri tik cītīgi izzināti.
Nupat izdevumā "Science" publicētā pētījuma vadošais autors – astrobiologs Endrjū Stīls – to labi saprot un ir gandarīts, ka izdevies noskaidrot ko jaunu par meteorītu, kas bijis tik nozīmīgs vairākām planētu pētnieku paaudzēm.
Rezumējot Stīla un kolēģu darbu – ALH 84001 atrastās organiskās molekulas, viņuprāt, nav reiz bijušas dzīvības pazīmes, bet gan veidojušās, iežiem reaģējot ar ūdeni pirms aptuveni četriem miljardiem gadu, kad Marss (un arī Zeme) vēl bija gluži jaunas planētas. Ja jautājums par to, vai uz Marsa reiz dzīvojušas primitīvas, mikroskopiskas būtnes, vēl ir neatbildēts, tad par ūdens eksistenci uz sarkanās planētas nozīmīgu debašu vairs nav.
Pētot meteorītā esošos minerālus, Stīls ar līdzgaitniekiem izvirza versiju, ka tie varētu būt veidojušies mitrā vidē līdzīgos procesos, kādos šādi minerāli veidojas arī uz Zemes. Viens no šiem procesiem tiek dēvēts par serpentinizāciju, kad ar dzelzi vai magnēziju bagāti vulkāniskie ieži reaģē ar plūstošu ūdeni, izmainot to struktūru un izdalot arī ūdeņradi. Vēl viens process, kas var novest pie organisku molekulu veidošanās, ir iežu reakcija ar ūdeni, kurā izšķīdis oglekļa dioksīds. Rezultātā veidojas karbonātu minerāli.
ALH 84001 organiskie savienojumi varētu būt veidojušies, vulkāniskas izcelsmes iežiem reaģējot ar sāļiem šķīdumiem Marsa agrīnā attīstības posmā, un šo procesu izprašanā nav runa tikai par Marsu, kur šobrīd senas dzīvības pēdas meklē NASA rovers "Perseverance". "Šis darbs var palīdzēt saprast, kā dzīvībai nozīmīgi elementi radušies gan uz Zemes, gan citviet Saules sistēmā, piemēram, uz Saturna pavadoņa Encelada," spriež Stīls. 90. gados debates par to, vai ALH 84001 ir apliecinājums senai dzīvībai, polarizēja planētu pētniekus. Stīls cer, ka viņa darbs varētu atkal rosināt debates, taču pozitīvā, mierīgākā gaisotnē. "Es domāju, ka šī sašķeltība gadu laikā ir norimusi."
Vairāk par dzīvības meklējumiem uz Marsa vari uzzināt "Delfi Campus" multimediālajā rakstā "Īss ceļvedis citplanētiešu meklēšanā jeb dzenot pēdas Marsa mikrobiem", kur tostarp pieminēta arī meteorītu slavenība ALH 84001. Par pašu meteorītu variāk var uzzināt šajā izsmeļošajā NASA publikācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
