Bezmaksas ceļojums Visumā – rīks, ar kuru arī tu vari kļūt par 'galaktiku mednieku'  (1)

Mūsdienu astronomijā lielākā daļa darba dienas paiet, strādājot ar milzīgu datu apjomu – rakstot un darbinot programmas, kas tad arī apstrādā iegūtos attēlus. Šī darba mīnuss ir tāds, ka mums ne vienmēr ir iespēja pašiem savām acīm aplūkot katru Visuma kvadrātcentimetru. Tāpēc es jums atklāšu, kā tomēr saņemu savu gandarījuma un brīnumu devu, aplūkojot galaktikas, kuras līdz šim bijusi iespēja redzēt pavisam nedaudz cilvēkiem. Vien mums redzamajā Visumā ir vairāk nekā divi triljoni galaktiku!

Vēl pirms dažām desmitgadēm astronomiem pēc garas un vientuļas nakts, drebinoties vēsā observatorijā, nācās stundām ilgi uzmanīgi pētīt fotoplates. 21. gadsimtā mums visa šī informācija ir pieejama jebkur un jebkurā laikā.

Automatizēti teleskopi nu ievāc tik daudz datu, ka nepieciešami jaudīgi datori, lai tos analizētu. Dažos gadījumos cilvēka acis aplūkos vien tos attēlus, kurus par gana interesantiem būs atzinuši datoru algoritmi. Milzum daudz datu ir brīvi un bez maksas pieejami tiešsaistē un tā vien gaida, lai tu tos aplūkotu.

"Aladin Lite" ir viens no labākajiem tiešsaistes rīkiem, kas piedāvā vērties Visumā caur dažādu teleskopu "acīm". Ar šo rīku mēs varam skenēt visu debesjumu, meklējot apslēptas galaktikas, un pat mēģināt izlobīt informāciju par to, cik daudz tajās varētu būt zvaigžņu un kāds bijis šo galaktiku evolūcijas ceļš.

Sāksim mūsu Visuma tūri, apmeklējot vienu no vizuāli vissatriecošākajām galaktikām – ESO 350-40 jeb tā dēvēto Ratu riteņa galaktiku (Cartwheel Galaxy). Lietotnes "Aladin" meklētājā var ievadīt gan objektu plašāk zināmos vārdus (piemēram, to pašu Carwheel Galaxy), gan arī koordinātas, ja tādas zini.

Pirmais attēls, ko mums piedāvā "Aladin", ir redzamās gaismas attēls no novērojumu programmas "Digitized Sky Survey". Izteiktas krāsas varam redzēt, pateicoties dažādiem filtriem teleskopos. Taču šis attēls visai labi reprezentē tās krāsas, kuras mēs redzētu, ja skatītos uz šo galaktiku paši savām acīm.

Astronomijā lielākoties dažādas krāsu atšķirības galaktikās reprezentē atšķirīgas fiziskās vides. Piemēram, daļas, kas izskatās zilganas (īsāks viļņu garums) caurmērā ir karstākas par tām daļām, kas izskatās sarkanas (lielāks viļņu garums).

Šajā galaktikā ārējais gredzens izskatās vairāk zils, bet centra daļa – sarkanīga. Tas var liecināt par to, ka galaktikas ārējā gredzenā jaunu zvaigžņu veidošanās un ar to saistītas aktivitātes notiek izteikti vairāk nekā centrā.

Lai pārliecinātos par to, varam aplūkot šo pašu galaktiku ar citu teleskopu "acīm" un citos elektromagnētisko viļņu skalas diapazonos. Kad veidojas jaunas zvaigznes, tiek emitēts liels daudzums ultravioletā (UV) starojuma. Izvēloties lietotnē "GALEXGR6/AIS", mēs nu raugāmies Visumā tikai UV diapazonā, un – kas par atšķirību! Nu redzam, ka galaktikas centrālā daļa no attēla pavisam pazūd. Tas vedina domāt, ka tā tik tiešām ir mājvieta vecākām zvaigznēm, un šajā apgabalā jaunu zvaigžņu rašanās aktīvi vairs nenotiek.

Lietotnē "Aladin" var izvēlēties paraudzīties Visumā 20 dažādos veidos – gan optiskajā diapazonā, gan vērot tikai UV, infrasarkano, rentgenstarojumu vai gamma starojumu.

Kad digitāli "blandos" pa Visumu, meklējot interesantas galaktikas, es parasti sāku pētījumus optiskajā jeb redzamās gaismas diapazonā un atlasu galaktikas, kas vizuāli izskatās interesantas. Pēc tam izvēlos tažādus teleskopus un skatos, kā attēls mainās, uz to raugoties specifiskā elektromagnētiskā starojuma diapazonā.

Tagad, kad esi apguvis "galaktiku medību" ātro kursu, dodies piedzīvojumā! Meklējot un atrodot interesanta paskata galaktikas, pie ekrāna var pavadīt stundām ilgi. Ja nolem attēlus stipri pietuvināt, vislabāko izšķirtspēju piedāvās "DECaLs/DR3".

"Galaktiku medībās" pati labākā metode ir vienkārši ar kursoru virzīt turpu šurpu šī Visuma atlanta karti. Tiklīdz pamani ko interesantu, vari uz objekta uzklikšķināt un uzzināt visu, kas par to līdz šim zināms astronomiem.

Lai palīdzētu galaktiku ekspedīcijā, te daži no maniem iecienītākajiem atradumiem, kas reprezentē arī dažādos galaktiku veidus, kādi tev var patrāpīties pa ceļam.

Spirālveida galaktikām tipiski centrā ir rotējošs disks, bet uz āru no blīvākā centra apgabala stiepjas galaktikas "rokas". Tās ir neaprakstāmi skaistas. Mūsu Piena ceļa galaktika arī ir spirālveida galaktika.

Elipsveida galaktikas lielākoties nav ar izteiktām iezīmēm un izskatās daudz "pliekanākas" nekā spirālveida galaktikas. Šī tipa galaktikās parasti atrodamas vecākas zvaigznes, kā arī tajās ir mazāk aktīvu apgabalu, kuros veidotos jaunas zvaigznes.

Lēcveida galaktikas izskatās pēc kosmiskām pankūkām – tās ir relatīvi plakanas un arī bez izteikti daudzām izteiksmīgām iezīmēm. Šīs galaktikas var uztvert kā kaut ko pa vidu starp elipsveida un spirālveida galaktikām. Šajās galaktikās lielākais vairums zvaigžņu veidošanās procesu ir noslēdzies, taču tajās vēl aizvien atrodams vērā ņemams putekļu un cita materiāla daudzums.

Ir vēl vairāki citi galaktiku tipi, piemēram, saplūstošās galaktikas, kas rodas divām galaktikām savienojoties. Tās visas gaida atklāšanu, un ar saviem atradumiem vari padalīties vietnē "Twitter", rakstot man @sarawebbscience.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci. Visu rakstu oriģinālvalodā vari izlasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autore ir ir Sāra Veba – Svinbērna Tehnoloģiju universitātes Astrofizikas un superskaitļotāju centra pētniece.