Pēdējos mēnešos vislielākā uzmanība astronomijā tikusi Džeimsa Veba kosmiskajam teleskopam. Protams, pamatoti, tas Visuma dzīļu pētniecībā pavisam noteikti ir viens no desmitgades notikumiem un būs neatsverams palīgs daudziem tūkstošiem astronomu. Taču fonā tikmēr savu darbu turpina NASA jaunais Marsa rovers "Perseverance" jeb "Neatlaidība". 18. februārī aprit tieši gads, kopš par Persiju dēvētā mobilā laboratorija piezemējās uz sarkanās planētas. Kā Persijam veicās pirmajā gadā uz Marsa – īss atskats šajā rakstā.
Piezemēšanās kā šovs
Parasti vizuālā ziņā aizraujošākā roveru misiju daļa ir to atsūtītās bildes gan ar Marsa tuksnešaino plašumu panorāmām, gan atsevišķiem interesantiem iežiem vai pat ainavām ar nedaudz romantisku noskaņu, kāds ir "Spirit" iemūžinātais saulriets uz Marsa. Publikas favorīti parasti ir roveru selfiji jeb pašbildes. Redzēt šos civilizācijas sūtņus uz citas planētas – tas kosmosa izpētes entuziastos mēdz modināt gandrīz vai aizgādnieciskas jūtas. Gribas novēlēt roveriem veiksmi un izdošanos – tieši pašiem aparātiem, ne komandai, kas aiz tiem stāv. Kaut tie ir tikai roboti, gan NASA inženieri, gan līdzjutēji par roveriem mēdz izteikties gluži kā par dzīvām būtnēm.
Taču "Perseverance" šo līdzi jušanu rosināja pavisam jaunā līmenī – pirmo reizi vēsturē paša rovera ierašanās uz Marsa kļuva par vizuāli baudāmu piedzīvojumu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
