Starptautiskā kosmosa stacija (SKS) bieži slavēta kā miera un sadarbības simbols – par to, kas notiek uz Zemes, astronautiem un kosmonautiem Zemes orbītā it kā ne silts, ne auksts. Lai kādas nebūtu nesaskaņas valstu starpā, tās nedrīkst traucēt šim vairāk nekā 20 gadus ilgušajam megaprojektam. Protams, tā tas gluži nav, un saspīlējumu risināšanā arī agrāk kā arguments piesaukta SKS nākotne. Taču šobrīd tā vairs nav vien "rīvēšanās" par ietekmes telpu, atsevišķi Krievijas atbalstīti teroristiski izgājieni (piemēram, MH-17 notriekšana) vai starptautiski neatzīta svešas valsts daļas aneksija, bet brutāls pilna mēroga karš, civiliedzīvotāju slepkavošana un draudēšana ar kodolieročiem. Šie draudi uzlidojuši arī 400 kilometrus virs zemes.
Kaujas raķešu fans Rogozins gānās tviterī
Ņemot vērā ASV, Eiropas Savienībā esošo un arī tajā neesošo Eiropas valstu, kā arī Japānas noteikto sankciju mērogu, ir diezgan skaidrs, ka arī SKS projekts vairs nevarēs turpināties tā, it kā nekas nebūtu noticis. Kārtējo reizi vairs nevarēs aizspiest ausis un aizvērt acis uz notiekošo un priecāties, ka kosmosā strīdu nav. To pierādīja pirmkārt "Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins vairāku tvītu sērijā, kurā deva "draudzīgus" padomus ASV prezidenta Džo Baidena administrācijai par to, ka ar sankcijām derētu uzmanīties, lai paši nedabūtu pa galvu. Proti, Rogozins atgādinājis, ka SKS manevrēšanas spējas, lai izvairītos no dažādām atlūzām orbītā, kā arī lai laiku pa laikam koriģētu orbītu un paceltu SKS augstāk, lielā mērā atkarīgas no Krievijas – tam tiek izmantoti Krievijas "Progress MS" kravas kuģu dzinēji. Savukārt stacijas vadību un orientāciju telpā nodrošina moduļa "Zvezda" sistēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit