Pirms nepilniem diviem gadiem astronomijas fanus sasniedza ziņa, ka atrasts mums tuvākais melnais caurums. Tikai 1120 gaismas gadu attālumā – cilvēkam nesasniedzamā, bet kosmiskajos mērogos pavisam tuvu, ja ņem vērā, ka mūsu galaktikas aptuvenais diametrs vien ir 100 tūkstoši gaismas gadu. Drīz pēc tam šī hipotēze tika apšaubīta. Taču tagad jau pavisam droši var teikt – kosmiskais objekts ar nosaukumu HR 6819 nav melnais caurums, taču tāpat ir visai interesants astronomiem.
Objekts HR 6819 atrodas Teleskopa zvaigznājā – nelielā dienvidu puslodē redzamā zvaigznājā. Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) astronomi, vairākus mēnešus vērojot šo bināro zvaigžņu sistēmu, aprēķinot un kartējot to orbītas, savstarpējo mijiedarbību un pēc tam analizējot iegūtos datus, secināja – šīm divām zvaigznēm ir neredzams līdzgaitnieks. Bināro zvaigžņu sistēmā "dzīvojot" arī melnais caurums. Dažus mēnešus vēlāk šī hipotēze apšaubīta un norādīts, ka melnā cauruma klātbūtne šajā zvaigžņu sistēmā nemaz nav nepieciešama, lai izskaidrotu novērojumus – par to plašāk rakstīja arī "Campus".
Nu debatēm, šķiet, pielikts punkts ar zinātniskajā izdevumā "Astronomy & Astrophysics" publicēto darbu, kura nosaukums ir apgalvojuma formā: "HR 6819 is a binary system with no black hole" jeb "HR 6819 ir bināra zvaigžņu sistēma bez melnā cauruma".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
