Runa ir par astrobioloģijas misijas "ExoMars" otro fāzi. Pirmajā fāzē 2016. gadā orbītā ap Marsu tika nogādāts mākslīgais pavadonis "Trace Gas Orbiter", bet pēc dažiem gadiem uz sarkano planētu bija jādodas arī pašgājējam "Rosalind Franklin", nosauktam par godu britu zinātniecei Rozalindai Frenklinai, kurai bija būtiska loma DNS struktūras atklāšanā. Šī misija bija iecerēta jau stipri sen – Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) dalībvalstis ideju apstiprināja 2005. gadā un cerēja, ka starts notiktu 2011. gadā. Taču, kā jau kosmosa izpētē tas bieži notiek, neparedzēti tehnoloģiski sarežģījumi, finanšu šķēršļi un reizēm vienkārši "bremzēšana" ar lēmumiem šādus lielus projektus kavē.
Pēdējā izdevība palaist "Rosalind Franklin" roveru bija 2020. gadā, kad uz Marsu devās uzreiz trīs misijas – Ķīnas pavadonis un zonde, Apvienoto Arābu Emirātu pavadonis un NASA jaunais rovers "Perseverance". Taču jau atkal – izmēģinājumos uz Zemes "uzpeldējušas" problēmas ar nosēšanās platformas izpletņu sistēmu lika startu atcelt. Nākamā iespēja – šī gada septembra beigas un oktobra sākums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
