Krievijas okupācijas spēki jau trīs nedēļas uzbrūk Ukrainai, cenšoties ieņemt lielākās pilsētas, kā arī terorizējot un nogalinot civiliedzīvotājus ar uzlidojumiem, raķešu un artilērijas apšaudēm. Krievijas uzsāktais karš jau dzēsis tūkstošiem dzīvību un izpostījis civilo infrastruktūru. Diemžēl šobrīd izskatās, ka upuru vēl būs daudz – gan zaudētas dzīvības, gan sagrautas pilsētas. Viens no zaudējumiem ir arī Ukrainas kādreiz varenā kosmosa industrija, kas pēdējos gados pamazām sāka atdzimt un attīstīties. Ukrainā pat tika būvētas raķetes, kuras miljardieris Īlons Masks nosaucis par otrām labākajām pasaulē. Protams, uzreiz aiz "SpaceX" ražotajām.
Slēgtā pilsēta
Maskavas apgabala Zvaigžņu pilsēta ir vieta, kur gan PSRS laikos, gan tagad trenējas Krievijas kosmonauti, un iepriekš arī NASA un EKA astronauti, kuriem vēl pavisam nesen "Sojuz" raķetes bija vienīgā iespēja nokļūt līdz Starptautiskajai Kosmosa stacijai. Taču padomju kosmosa programma būtu pavisam citāda bez industriālā kompleksa Ukrainā. Toreizējā Dņepropetrovska, tagad Dņipro, līdz PSRS sabrukumam bija viena no daudzām slēgtajām pilsētām – tur tapa raķetes gan militāriem nolūkiem, gan arī kosmosa apguvei. Dņipro lielo lomu lieliski apliecina fakts, ka tā gan PSRS laikos, gan neatkarīgajā Ukrainā tiek dēvēta arī par Raķešu pilsētu.
Raķešbūve toreizējā Dņepropetrovskā sākās dažus gadus pēc Otrā pasaules kara. Vietā, kur pirms kara bija plānots veidot aviācijas dzinēju ražotni, 1944. gadā nolemts būvēt autorūpnīcu. 50. gadu sākumā ražotnē tika izveidota slepena nodaļa ar uzdevumu būvēt pirmās padomju ballistiskās raķetes. Tur ražoja arī no nacistiskās Vācijas V-2 nokopēto R-1, turpmāk arī daudzas citas raķetes, kas izmantotas gan militārām vajadzībām, gan kosmiskajiem lidojumiem, kā arī raķešu sastāvdaļas. 1954. gadā ražotnei "Južmaš" (salikums no "Южный машиностроительный завод" jeb "Dienvidu mašīnbūves rūpnīca") pievienojās konstruktoru birojs "Južnoje"("Ю́жное" jeb "Dienvidu"), kur darbu sāka simtiem talantīgu fiziķu, inženieru, mašīnbūves speciālistu no visas PSRS. Savulaik tieši "Južmaš" ražotnes produktivitāte esot pamudinājusi Ņikitu Hruščovu dižoties, ka PSRS varētu satriekt ASV gabalos, jo "štancējot" raķetes tādā ātrumā kā cīsiņus. Tur tapa arī reiz biedējošās SS-18 (jeb RD-36) ballistiskās raķetes, ko NATO iesauca par "sātaniem". Skaidrs, ka kosmosa industrijas iestrādnes un tradīcijas Dņipro bija spēcīgas – kā jau piedien vienam no galvenajiem PSRS kosmosa programmas centriem. Taču kā Ukrainas kosmosa nozarei veicās pēc PSRS sabrukuma un valsts neatkarības atgūšanas?
90. gadu panīkums
Pielāgoties brīvā tirgus ekonomikai "Južmaš" un "Južnoje" nevedās viegli, kā jau to varēja sagaidīt.
"Padomju laikos, protams, bijām ļoti pieprasīti mūsu ekspertīzes dēļ un Aukstā kara ēras līgumu dēļ," raidorganizācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) skaidroja Staņislavs Juss, viens no savulaik vadošajiem "Južnoje" konstruktoriem, tostarp bēdīgi slavenā "sātana" SS-18 jeb RD-36 izstrādātājs. Pēc neatkarības atgūšanas "Južmaš" cerēja, ka pieprasījums strauji nekritīsies, jo "mēs spējām ražot augstas veiktspējas raķetes lētāk nekā ASV", apgalvoja Juss.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
