"Space Launch System" jeb SLS ir leģendārās (un šeit tiešām šis bieži valkātais vārds ir vietā) "Saturn V" mantinieks. Ja ne pēc tehniskā izpildījuma, tad misijas ziņā gan, jo SLS primārais uzdevums būs atkal nogādāt cilvēkus uz Mēness, gluži kā "Apollo" misiju laikā to paveica gigantiskā "Saturn V" raķete. Nu NASA ilgi tapušo SLS pirmo reizi pilnā "augumā" ir izripinājusi no angāra, atrādījusi publikai un veiks starta procedūru ģenerālmēģinājumu.
Vispirms īsi par pašu raķeti, bet pēc tam par testiem, ko šajās dienās ieplānojuši inženieri.
Līdz šim lielākā NASA būvētā raķete ir "Saturn V" – īsts milzenis, kas ar "Apollo" moduli galā slējās gandrīz 111 metru augstumā. Kopējā starta masa tuvojās trim tūkstošiem tonnu, un visu šo gigantu no starta platformas gaisā palīdzēja pacelt pieci ārkārtīgi jaudīgi "Rocketdyne F-1", kopumā nodrošinot 34 miljonu ņūtonu vilci jūras līmenī. Ar "Saturn V" tvērtnēs esošo degvielu vidēji "ēdelīga" automašīna varētu apbraukt apkārt Zemei 800 reižu. Otro pakāpi darbināja pieci "Rocketdyne J-2" dzinēji, bet trešo pakāpi viens šāds dzinējs.
SLS tīri pēc dzinēju nodrošinātās vilces parametriem starta brīdī ir apmēram par desmito daļu jaudīgāka nekā "Saturn V", taču kravnesības ziņā tās ir līdzīgas. Dažas SLS modifikācijas 60. gadu milzis "Saturn V" pat pārspēj. Piemēram, SLS "Block 1" modifikācija Zemes zemajā orbītā var nogādāt līdz 95 tonnām kravas, bet jaudīgākā "Block 2" modifikācija – 130 tonnas. "Saturn V" spēja Zemes zemajā orbītā pacelt līdz 140 tonnām. Ceļā uz Mēnesi "Saturn V" spēja nosūtīt ap 43 tonnu smagu kravu, un SLS jaudīgākā "Block 2" modifikācija šo rādītāju spēs atkārtot – 43 tonnas kosmosa kuģim ar apkalpi, 46 tonnas kosmosa kuģim, kas pielāgots tikai kravas vešanai.