Ņemot vērā vidējo cilvēka mūža ilgumu, var teikt – Saules mūžu nodzīvojis. Šonedēļ mūžībā 94 gadu vecumā aizgājis Jūdžins Pārkers, kura darbs un zinātniskais mantojums būtiski mainīja mūsu izpratni par Sauli. Viņa vārdā nosaukta Saules izpētes zonde, kuras startu pašam Pārkeram bija iespēja vērot klātienē. Viņš arī piedzīvoja mirkli, kad Pārkera Saules zonde "pieskārās" Saulei.
Heliofiziķis Jūdžins Pārkers dzimis 1927. gadā Mičiganas pavalstī un 1948. gadā ieguvis bakalaura grādu fizikā Mičiganas Štata universitātē. 1951. gadā jau Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā viņš kļuva par fizikas doktoru un sāka darbu kā asociētais profesors Jūtas Universitātē. 1955. gadā viņš uzsāka darba gaitas Čikāgas Universitātē, kur turpmākos 67 gadus stiprināja astrofizikas nodaļu.
Pārkers sava teorētiskā darba gaitā ir izvirzījis vairākas hipotēzes, kuras uzreiz tehnoloģisko ierobežojumu dēļ nebija iespējams pārbaudīt, taču vēlāk tika apstiprinātas eksperimentāli. Tieši Pārkers bija tas, kurš lika galdā ideju par Saules vēju – lādētu daļiņu plūsmu no mūsu sistēmas zvaigznes. Hipotēzi, ko fiziķis izvirzīja 50. gados, praktiski bija iespējams apstiprināt vien nākamajā desmitgadē, pateicoties zondes "Mariner 2" misijai.
Pārkers pirms dažiem gadiem sniegtā intervijā atminējās, ka laikabiedri viņa hipotēzi apšaubījuši, un pat visai skarbi. Pētījuma vadošais recenzents esot ieteicis Pārkeram doties uz bibliotēku un tā kārtīgi daudz palasīt par to, kā darbojas Saule, pirms mēģināt rakstīt pētījumus, jo sarakstītais "esot pilnīgas muļķības". Pēc tam kritiķiem nācies piekāpties un atzīt – Pārkeram bija taisnība. Viens no pirmajiem, kas atbalstīja Pārkeru un arī palīdzēja pētījumam tapt publicētam, bija viņa kolēģis Subrahmajans Čandrasekhars (viņa vārdā nosaukta kosmiskā rentgenstaru observatorija "Chandra"). Viņš arī neesot bijis Saules vēja kā lādētu daļiņu plūsmas versijas piekritējs, taču atzina, ka tīri no matemātiskā aspekta Pārkera aprēķinos kļūdas un problēmas nevar atrast.
"Visi, kas pazina doktoru Pārkeru, zināja, ka viņš ir vizionārs. Es biju pagodināta stāvēt viņam līdzās Pārkera Saules zondes palaišanas dienā," pauž NASA heliofizikas nodaļas vadītāja Nikola Foksa. Viņa atminas, kā Pārkers atplaucis priekā un bijis gandarīts par katru Pārkera Saules zondes iegūto attēlu un datu kopu, ko kolēģi viņam parādījuši.
Sākotnēji šo zondi bija plānots saukt "Solar Probe+" jeb "Saules zonde+", taču 2017. gadā pieņemts lēmums to nodēvēt par godu Pārkeram. Viņš tādējādi kļuva par NASA vēsturē pirmo zinātnieku, kura vārdā nosaukta zonde, pašam pētniekam vēl dzīvam esot.
Šobrīd tā turpina ievākt datus, kā arī ir kļuvusi par ātrāko cilvēku jebkad uzbūvēto objektu. Pērn tā uz mirkli traucās ar 163 kilometru sekundē lielu ātrumu. Nesen NASA paziņoja, ka Pārkera Saules zonde pirmo reizi vēsturē arī "pieskārusies Saulei". Par to, ko tas īsti nozīmē, lasi "Campus" rakstā, klikšķinot šeit.
Karjeras gaitā Pārkers pētījis arī kosmisko starojumu, galaktiku magnētiskos laukus un citus astrofizikas jautājumus. Ņemot vērā viņa plašo interešu loku un vērienu, Pārkera vārdā nosaukts ne viens vien zinātnisks koncepts – eksistē gan Pārkera nestabilitāte, gan Pārkera vienādojums, gan Svīta-Pārkera plazmas magnētisko lauku modelis, gan citi koncepti.
Viņa mantojumu turpinās papildināt Saules zonde, kas tuvākajos gados veiks vēl vairākas pietuvošanās mūsu zvaigznei, ievācot unikālus datus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
