Izmantojot savdabīgā paskata Atakamas kosmoloģijas teleskopu (ACT), kas atrodas Čīlē, Atakamas tuksnesī, un vizuāli atgādina prāvu bļodu, kas vienkārši nolikta smiltīs, astronomi izpētīja lielāko daļu dienvidu puslodes debesjuma. Kopumā sešu gadu laikā neizpētīti palika tikai apmēram 13% no dienvidu puslodes debesīm.
ACT ir teleskops, kas uztver mikroviļņu starojumu un galvenokārt tiek pielietots, lai pētītu paliekas no agrīnā Visuma – kosmisko mikroviļņu fonu. Taču to iespējams pielietot arī citiem mērķiem.
Neliels atgādinājums par to, kas tad īsti ir devītā planēta, dēvēta arī par Planētu X un vēl citos nosaukumos. Atminamies, ka savulaik Saules sistēmā taču jau bija deviņas planētas. Tomēr kopš 2006. gada Plutons vairs nav devītā planēta un nu tiek klasificēts kā pundurplanēta. Ir arī astronomi, kas Plutona "pazemināšanu amatā" uzskata par netaisnību un izvirza argumentus, kāpēc tā un pat daži lielākie Saules sistēmas planētu pavadoņi (tostarp Mēness) būtu pelnījuši tikt iekļauti planētu saimē. Par to vairāk vari uzzināt rakstā "Astronomu grupa rosina klasificēt Mēnesi kā planētu un "reabilitēt" Plutonu".
Lūk, kopš Plutona "izmešanas" no planētu grupas Saules sistēmā palika vien astoņas – Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Taču – ja nu tālu, tālu aiz Neptūna orbītas tumsā "slapstās" vēl viena planēta? 2016. gadā astronomi Maikls Brauns un Konstantīns Batigins izdevumā "The Astronomical Journal" publicēja rakstu ar nosaukumu "Pierādījumi tālai milzu planētai Saules sistēmā". Viņuprāt, neparastas vairāku transneptūna objektu orbītas liecina, ka šo objektu kustību ietekmē kāda vēl nepamanīta un prāva izmēra objekta gravitācija. Pētnieki izteica versiju, ka šis objekts varētu būt planēta. Par to vairāk vari izlasīt "Campus" rakstā "Saules sistēmas devītā planēta aizvien slapstās ēnās. Vai tā vispār eksistē?"
Jaunas versijas un hipotēzes par devīto planētu izskanējušas gan pirms, gan pēc Brauna un Batigina darba, kurš izraisīja visai plašu rezonansi. Un nu vēl viena vērienīga analīze – ar Atakamas tuksnesī esošo teleskopu veiktā – noslēgusies. Rezultāti līdzīgi kā jau daudziem iepriekšējiem mēģinājumiem pierādīt devītās planētas eksistenci ar tiešiem novērojumiem – "pa tukšo".
"Identificēti vairāk nekā 3500 potenciāli signālu avoti, taču neviens no tiem nav apstiprināts (kā pārliecinošs kandidāts devītajai planētai)," liecina 11. martā publiskots paziņojums no Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra, kas līdzdarbojās šajā pētījumā. Paziņojumā norādīts, ka skenētajos apgabalos zinātnieki ar 95% ticamību var izslēgt šādas planētas eksistenci.
Teorijā, ja par dīvainajām transneptūna objektu orbītām tiešām būtu atbildīga šāda planēta, tā būtu apmēram piecas līdz 10 reizes lielāka par Zemi un atrastos apmēram 400 līdz 800 reižu tālāk no Saules nekā Zeme. Šādu objektu attiecīgi būtu ārkārtīgi grūti pamanīt ar optiskajiem teleskopiem, jo planētu sasniegtu niecīgs Saules gaismas daudzums, tā būtu ļoti tumša.
Debatēm par devīto planētu punkts netiek pielikts, tā vēl nav pilnībā "norakstīta". Arī šī pētījuma autori atzīst, ka ir vērts turpināt novērojumus ar dažādiem teleskopiem un turpināt ievākt informāciju, tostarp ar nesen blakus ATC teleskopam tapušo POLARBEAR (POLARization of the Background Radiation) teleskopu, kas arī pēta kosmisko mikroviļņu fonu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
