"Campus" jau nesen vēstīja, ka kosmisko laikapstākļu prognozēšana ir aktīvs pētījumu lauks, kur vēl ir ļoti daudz izzināmā. "Laikapstākļu prognozēšanā nozīme ir gan notikumiem uz Saules, gan tam, kas notiek, izvirdumiem izplatoties starpplanētu vidē, gan mijiedarbībai ar Zemi. Katrs no šiem procesiem tiek modelēts. Labākas prognozes var gūt, vispārīgi runājot, veicot arvien labākus mērījumus, arvien labāku modelēšanu un gūstot arvien labākas fundamentālās zināšanas un sapratni," rakstā par to, kā spēcīgas ģeomagnētiskās vētras varētu ietekmēt kritiski svarīgu infrastruktūru uz Zemes, "Delfi" skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks, fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis, kurš ar kolēģiem arī veic fundamentālus pētījumus par Sauli.
Saules aktivitāte nav nemainīgi vienmērīga, bet gan cikliska. Daži cikli ir īsāki, daži garāki, bet caurmērā runa ir par 11 gadiem. Cikla laikā Saules magnētiskais lauks pilnībā maina polaritāti – tas, kas bija magnētiskais ziemeļpols, nu ir magnētiskais dienvidpols, un otrādi. Šos ciklus sāka sistemātiski fiksēt 1755. gadā, un nu piedzīvojam 25. aktivitātes ciklu. 24. cikls noslēdzās ar Saules aktivitātes minimumu 2019. gada decembrī.