Ņemot vērā, ka populārzinātniskajos rakstos, kur bieži aplūkoti ārkārtīgi karsti objekti (zvaigznes, kvazāri) vai, piemēram, plazma kodolsintēzes reaktoru "sirdīs", runa ir par miljoniem grādu, 2370 grādi pēc Celsija skalas nešķiet kas iespaidīgs. Tomēr lietas jāskata kontekstā, un šis iezis veidojies krietni augstākā par vidējo mantijas temperatūru. Protams, tuvāk Zemes kodolam mantija ir vēl karstāka, taču dziļumā, kur tā satiekas ar Zemes garozu, tie ir vien daži simti grādu.
Runa ir par iespaidīgu, gandrīz 28 kilometrus lielu krāteri, kas veidojies meteorīta trieciena rezultātā pirms 36 miljoniem gadu. Tas atrodas Labradoras provincē, Kanādā, un mūsdienās daļa krātera ir pildīta ar ūdeni. Šis ir interesants veidojums gan Zemes vēstures pētniekiem, gan arī tiek izmantots, piemēram, astronautu apmācīšanai, jo formas ziņā ir pielīdzināms dažiem no Mēness krāteriem. Tur, piemēram, aizvadīts Kanādas Kosmosa aģentūras finansēts izmēģinājums par to, kā koordinēt astronautu un robotizēto pašgājēju sadarbību Mēness vai citu planētu apguves laikā, vēsta "Live Science". Tumšo, stiklaino objektu šo pašu izmēģinājumu laikā krāterī uzgāja Maikls Zaneti, tobrīd doktorants Vašingtonas Universitātē. Atradums bija nejauša sagadīšanās, taču vēlāk, interesantā izskata iezi analizējot laboratorijā, izrādījās ļoti vērtīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
