komēta, meteorīts, meteors, Zeme
Foto: Shutterstock
Teorijas par to, kā uz Zemes aizsākās dzīvība, ir dažādas, taču tās caurmērā var iedalīt divos lielos blokos. Pirmā un izplatītākā ir hipotēze, kur dzīvība no neorganiskiem savienojumiem pārtapa organiskos tepat, uz Zemes. Otra ir tā saucamā panspermijas hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai jau mikroskopiskiem organismiem atceļojot uz Zemes no kosmosa ar, piemēram, meteorītiem. Nupat jaunā pētījumā meteorītu paraugos atrasti divi līdz šim "trūkstošie" pamatelementi, kas veido RNS un DNS, vēsta "Popular Science". Tomēr arī šajā gadījumā ir pamats ar secinājumiem nepārsteigties.

Meteorītu paraugos organiski savienojumi konstatēti arī iepriekš, tāpat atrastas arī vairākas DNS uzbūves pamatsastāvdaļas. DNS sastāv no nukleotīdiem, un tie savukārt sastāv no trim daļām: fosforskābes atlikuma, ribozes un purīna vai pirimidīna slāpekļa bāzes. Kā liecina skaidrojums Nacionālajā enciklopēdijā, kombinējot fosforskābes atlikumu un ribozi ar divām dažādām purīnu un divām dažādām pirimidīnu bāzēm, iegūst četrus nukleotīdus – adenīnu, timīnu, guanīnu un citozīnu. Šie ir galvenie "ķieģelīši", kas, savienoti noteiktā secībā, veido DNS. RNS gadījumā timīna vietā ir uracils.

Līdz šim meteorītu paraugos bija izdevies konstatēt trīs no pieciem nukleotīdiem – adenīnu, guanīnu un uracilu. Nupat Hokaido Universitātes Japānā pētnieku komandai pirmo reizi izdevies nākt uz pēdām pierādījumiem, ka meteorītos var eksistēt arī citozīns un timīns.

KosmossMeteorītiVisumszinatneBioloģijaĶīmijaĀrpuszemes dzīvība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit