Pauls Irbins: nākotnē kāds no Latvijas noteikti kļūs par astronautu

Pērn EKA pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā tās dalībvalstu pilsoņiem izsludināja pieteikšanos astronautu atlasei. Mūsu valsts pilsoņi tajā varēja piedalīties pirmo reizi, jo Latvija ir aģentūras asociētā dalībvalsts kopš 2020. gada 27.jūlija. Pavisam kopā atlasē bija pieteikušies vairāk nekā 22 tūkstoši kandidātu no visām EKA dalībvalstīm, tostarp 81 cilvēks no Latvijas.

Kaut gan par astronautu Irbins nekļuva, piedaloties atlasē, kas ilga vairākus mēnešus, viņš guva daudz vērtīgu atziņu, kuras var izmantot arī citās dzīves jomās. Tuvojoties konferencei "Deep Tech Atelier", kur kosmosa tehnoloģijas būs viena no tēmām, atskatāmies uz mācībām, kas noderēs ikvienam uzņēmīgam cilvēkam.

"Šādā atlasē pavisam noteikti ir vērts piedalīties – ja esi izturējis kaut vienu kārtu, tad visu mūžu būsi astronautu kandidāts. To savukārt augstu novērtē darba devēji, tāpēc es aicinu jauniešus apsvērt šo iespēju nākamreiz, kad notiks atlase," saka Irbins.

Otrā mācība ir tā, ka ļoti liela nozīme ir rekomendācijas vēstulei un CV, lai arī cik tas banāli neizklausītos.

"Man pilnībā mainījās viedoklis par to, cik liela tam ir nozīme. Mani konsultēja ļoti daudz cilvēku. Man sanāca ļoti daudz strādāt pie CV, bet rekomendācijas vēstuli rakstīju vairāk nekā mēnesi, tikpat ilgi strādāju pie sava CV. Tas nav vienkārši salikt datus par sevi, ļoti daudz jāiedziļinās, ko tieši meklē," stāsta astronautu kandidāts.

Pēc Irbina teiktā, EKA meklē cilvēkus ar ļoti specifisku iedzimtu intelektuālo un emocionālo īpašību kopumu. Būtībā, pēc EKA speciālistu paustā, katrs cilvēks piedzimst ar savu īpašo personību, īpašu veidu, kā viņš domā un reaģē. EKA meklē ļoti specifiskus personības tipus. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi varbūt nav dzimuši, lai kļūtu par astronautiem. Tomēr, ja cilvēkam ir interese par kosmosu, ir ļoti daudz dažādu veidu, kā var strādāt kosmosa nozarē. Var, piemēram, būvēt kosmosa roverus un robotus, attīstīt tehnoloģijas, kļūt par zinātniekiem utt.

Trešā mācība – nevajag baidīties no konkurences, jo tā ir vide, kur tiek atlasīti tikai labākie no labākajiem. "Es uzrunāju vairākus citus cilvēkus no Latvijas, kas arī gribētu kļūt par astronautiem. Mēs, pēc savas būtības, bijām konkurenti, bet tik un tā regulāri tikāmies, runājām, viens otram palīdzējām tikt uz priekšu. Tā, manuprāt, bija viena no galvenajiem atziņām – pat ja tu esi tādā konkurentspējīgā vidē, no konkurentiem nav jābaidās, ar viņiem ir jāsadarbojas – ar tiem cilvēkiem, kuri bija mani konkurenti, mēs gan apmainījāmies ar idejām par to, kā jāraksta CV un rekomendācijas vēstule, gan par to, kā gatavoties. Visi tie cilvēki tika tālāk," stāsta Irbins.

Vēl viena atziņa no Paula Irbina pieredzes – nekad nevajag baidīties prasīt palīdzību. "Nevajag domāt, ka tu esi pats labākais, pats gudrākais un tu tāpat visu zini – ir jāmāk prasīt palīdzību. Tā atziņa man nāca jau pašā sākumā, un tas man palīdzēja sagatavoties ne tikai pirmajai kārtai, bet arī otrai. Es uzrunāju daudzus cilvēkus, un viņi tiešām bija gatavi palīdzēt".

Globālā atziņa ir tā, ka vienmēr jāmēģina gatavoties un ieguldīt daudz laika. Paruna "Grūti mācībās, viegli kaujā" šeit ļoti labi iederas.

Galvenais, kas ir jāsaprot, ka kosmosa industrija nav kaut kas atsevišķs, kā, piemēram, kokapstrāde vai medicīna. Tā sevī ietver ļoti plašas dažādas jomas, kur ir gan elektronika, gan radiosakari, gan materiālzinātnes, gan ķīmija un bioloģija, medicīna, pat psiholoģija un daudzas citas, uzsver Irbins.

Kosmosa nozare nav tikai tiem, kas ražo satelītus un raķetes. Piemēram, tiek izstrādātas dažādas tehnoloģijas, kas noderīgas arī uz Zemes. Kosmosā mēģina atrast veidus, kā attālināti diagnosticēt cilvēkus un pat viņus ārstēt. Mums katram rokā ir telefons ar skārienjutīgu ekrānu, kur iekšā ir GPS, arī tas viss ir kosmosa tehnoloģiju attīstības rezultāts.

--

"Deep Tech Atelier" ir konference un praktiskie darbsemināri, kas Rīgā norisinās jau ceturto reizi, ik gadu pulcējot vairākus simtus dalībnieku. Pašlaik "Deep Tech Atelier" ir vērienīgākais notikums Baltijā, kas veltīts tieši zinātņietilpīgās ekosistēmas un nozares attīstībai. Katru gadu pēc "Deep Tech Atelier" konferences sadarbībā ar zinātnes komercializācijas platformu "Commercialization Reactor" rodas ap desmit zinātnieku un uzņēmēju veidotās komandas, kurām vēlāk jāpārtop par jaunuzņēmumiem. Pasākuma darba valoda – angļu.

"Deep Tech Atelier" pasākumi tiek īstenoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektos "Inovāciju motivācijas programma" un "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai".