Kompozītattēls, kombinējot ar optiskajiem teleskopiem un rentgenstaru observatoriju "Chandra" iegūtos datus. Foto: X-ray: NASA/CXO/University College London/W. Dunn et al; Optical: W.M. Keck Observatory
Nemaz tik daudz to planētu mums Saules sistēmā nav – kopš Plutona izsviešanas no bariņa 2006. gadā, klasificējot to par pundurplanētu, palikušas vien astoņas. Tomēr daļa no tām detalizēti nemaz nav pētītas. Taču beidzot tas varētu mainīties, un tuvākajā desmitgadē, iespējams, kāda zonde dosies arī uz ledus milzi Urānu, kas vairākos aspektos ir viena no dīvainākajām planētām mūsu kosmiskajā pagalmā.

Vienīgā reize, kad kāds "zemietis" ir apciemojis Urānu, bija 1986. gada janvāris, kad tai garām pašāvās zonde "Voyager 2" un devās prom tālēs zilajās (drīzāk jau melnajās). Ap Saules sistēmas vistālākajām planētām – Urānu un Neptūnu – orbītā zondes nav bijušas. Marss ir visai labi izpētīts no orbītas. Arī ap gāzu milžiem Jupiteru un Saturnu ir riņķojuši cilvēku būvēti pētnieki, taču ne ap Urānu un Neptūnu.

Vadlīnijas, kuras respektē

NASAKosmossPlanētasVisumszinatneInženierzinātnesBioloģijaSaules sistēmaĀrpuszemes dzīvībaCitplanētasUrāns

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit